Valsts simtgadē cer ieskandināt Brāļu kapu zvanu

LATVIEŠU STRĒLNIEKU SVĒTVIETA. Šogad pabeigta Rīgas Brāļu kapu noslēdzošās sienas restaurācija, kas ietver arī Mātes Latvijas tēla skulptūras atsvaidzināšanu. Nākamajos gados plānots restaurēt Rīgas Brāļu kapu centrālos vārtus un atjaunot zvanu, kurš kādreiz iezvanījis karavīru piemiņas pasākumus © F64

Rīgas Brāļu kapu šūnakmens atguvis savu baltumu. Ar ziedotāju palīdzību atjaunota noslēdzošā siena ar Mātes Latvijas skulptūru. Līdz valsts simtgadei plānots restaurēt centrālos vārtus.

«Četrās vasarās no maija līdz septembrim atjaunota Rīgas Brāļu kapu noslēdzošā siena, kura ietver Mātes Latvijas tēla skulptūru, strēlnieku bareljefus, 60 pilsētu un 20 apriņķu ģerboņus un Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales heraldiskos tēlus. Vēlos teikt lielu paldies visiem ziedotājiem, bez kuru palīdzības darbi uz priekšu neritētu,» saka Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna. Līdzekļi piemiņas vietas atjaunošanai saņemti pa ziedojumu tālruni un ar bankas pārskaitījumiem. Ir labdari, kuri katru gadu ziedo ap tūkstoš eiro latviešu strēlnieku piemiņas vietas atjaunošanai. Savukārt pilsētu ģerboņu restaurācijā palīdzību sniegušas attiecīgās Latvijas pašvaldības. Arī šogad Lāčplēša dienā 11. novembrī norisināsies labdarības akcija, kuras mērķis turpināt vākt ziedojumus Brāļu kapu atdzimšanai.

Nākamais posms ir svētvietas centrālo vārtu atjaunošana, kura norisināsies trīs līdz četru gadu garumā. «Centrālo vārtu remonts ir liels darbs. Tas ietver ārējo pusi, vidusdaļu, caur kuru iziet uz strēlnieku apbedījumiem, kā arī vārtu iekšējo daļu. Ceram restaurāciju pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. No jauna tiks liets arī vārtu zvans, kurš nav darbojies gadiem ilgi,» informē M. Stirna. Remonta laikā atsvaidzinās akmenī cirsto krustu, strēlnieku un kara zirgu tēlus. «Šūnakmens, no kā veidotas Rīgas Brāļu kapu skulptūras un sienas, ir grūti kopjams materiāls, taču ļoti skaists. Tas ir jātīra reizi divos gados. Šogad veicām Mātes Latvijas skulptūras attīrīšanu. Uz tās bija sākušas augt bērza atvases,» saka fonda priekšsēdētāja.

Ar gājienu un svētbrīdi 28. oktobrī Rīgas Brāļu kapi atzīmēs savu simtgadi. 1915. gada 28. oktobrī zemes klēpī guldīja pirmos kritušos latviešu strēlniekus – Jēkabu Voldemāru Timmu, Jāni Gavenu un Andreju Stūri, kuri krita kaujās Tīreļpurvā, pie Kraslovsku mājām. Ikviens interesents aicināts uz atceres pasākumu ierasties ar baltiem ziediem.

BRĀĻU KAPU ZIEDOJUMI

Noslēdzošās sienas restaurācijai saziedoti: 165 000 eiro

Pirmais posms centrālo vārtu restaurācijai: 102 000 eiro (nepieciešams)

Ziedojumu tālrunis (maksa 1,42 eiro): 90006480

Ziedojumu konts: SEB banka, LV37UNLA 0050 0038 5321 9, Reģ. nr. 40008079151



Svarīgākais