Ar peldējumu kadeti aicina ziedot karavīru kapu plāksnīšu nomaiņai Rīgas Brāļu kapos
23.novembrī no plkst.8 līdz 22 Nacionālo bruņoto spēku peldbaseinā notiks 14 stundu piemiņas peldējums, kas veltīts Brīvības cīņās kritušajiem 14 kadetiem.
Peldējuma laikā ikviens tiek aicināts ar savu ziedojumu atbalstīt Brīvības cīņās kritušo karavīru kapu plāksnīšu nomaiņu Rīgas Brāļu kapos, pārskaitot naudu uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" ziedojumu kontu.
Peldējumā piedalīsies aizsardzības nozares vadība, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti un Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību pārstāvji.
"Vēlējos kadetiem noorganizēt kādu izaicinājumu nevis tikai izturībai, kas demonstrētu viņu fiziskās spējas, bet arī lai godātu Brīvības cīņās kritušo kadetu piemiņu, vienlaikus pievēršot sabiedrības uzmanību nepieciešamībai nomainīt kritušo karavīru kapu plāksnītes," stāsta ieceres autors kapteinis Ingus Siliņš, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Gaisa spēku studiju kursu priekšnieks.
"Karavīru kapu plāksnīšu nomaiņa Rīgas Brāļu kapos notiek lielāka projekta ietvaros, ko īstenojam sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Pakāpeniski nomainītas tiek tās plāksnītes, ko ir skāris laika zobs vai kas ir vēsturiski neprecīzas. Bieži to darām pēc kritušo karavīru tuvinieku lūguma," skaidro Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" direktors Guntis Gailītis. Viņš arī uzsver, ka pašreizējās karavīru kapu plāksnītes ir veidotas no dažādiem materiāliem. Savukārt atjaunotās plāksnītes tiek izgatavotas no viena veida materiāla - smilšakmens. Vienas šādas plāksnītes izgatavošana un iegravēšana izmaksā ap 200 eiro. Darāmā vēl ir daudz, tādēļ svarīgs ir ikviena ziedotāja ieguldījums projekta īstenošanā, tā - G.Gailītis.
Brīvības cīņās 1919.gadā, atkāpjoties uz Daugavas labo krastu un pie Vareļu mājām krita 14 kadetu. Ik stunda no peldējuma būs veltīta vienam no kritušajiem 14 kadetiem. Viens no kadetiem - Jānis Dēliņš - ir apbedīts Rīgas Brāļu kapos. 14 stundu nepārtraukts peldējums būs organizēts kā stafete, brīvajā stilā nopeldot 50 metrus un nododot stafeti nākamajam peldētājam.
Ik gadu 14 kritušo kadetu piemiņa tiek godināta Melnās kafijas vakarā, kad vakara jundā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tiek izsaukti kritušo kadetu vārdi un pie viņu fotogrāfijām aizdegtas lāpas. Atceroties 1919.gada notikumus, klātesošie dzer melnu kafiju, ēd rupjmaizi ar marmelādi un dzied karavīru dziesmas.
Tradīcija rīkot "Melnās kafijas vakaru" pārmantota no Latvijas brīvvalsts laikā dibinātās Kara skolas, kas izveidota 1919.gada septembrī. Tomēr plānotās mācības bija jāatliek, jo 9.oktobrī aktivizējās Bermonta karaspēks, un Kara skolai tika dots uzdevums saformēt divas kaujas rotas un doties uz Pārdaugavu. Atkāpjoties uz Daugavas labo krastu, apšaudē krita divi kadeti. Pēc 11.novembra kaujām Kara skola pārgāja dzelzceļa tiltu uz virzījās Jelgavas virzienā, lai nogrieztu atkāpšanās ceļu uz Šauļiem, ieņemot dzelzceļu un izpostot sliedes. Šajā uzdevumā kadeti sastapās ar sīvu ienaidnieka pretestību.
18.novembrī, izmantojot pārspēku, bermontieši sāka aplenkt kadetus, kuri atradās pie Vareļu mājām. Izlaužoties no draudošā aplenkuma, 12 kadeti krita, septiņi tika ievainoti un evakuēti, bet divi - saņemti gūstā. 21.novembrī Kara skola saņēma pavēli atgriezties Rīgā un uzsākt mācības. Pēc grūtā pārgājiena, atgriežoties Rīgā, vakariņās nebija nekā cita kā vien rupjmaize, marmelāde un miežu kafija. 1919.gada 1.decembrī kadeti uzsāka mācības, un nepilnu divu mēnešu laikā 14 kadeti tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
Atbalstīt ieceri iespējams pārskaitot ziedojumu uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" ziedojumu kontu.