Brāļu kapos atjaunotas strūklaku akas

Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (vidū) aplūko restaurētās strūklaku akas, kuras atkal darbojas Rīgas Brāļu kapu centralajā laukumā © Publicitātes foto: Renārs KORIS

Tuvojoties Rīgas Brāļu kapu simtgadei, ceturtdien Rīgas domes pārstāvji ar restauratoriem pārbaudīja svētvietā paveiktos darbus.

«Brāļu kapi ir viens no centrālajiem Rīgas vēstures memoriāliem. Esmu apskatījis, kas ir izdarīts, un izsaku lielu atzinību restauratoriem. Mūsdienās šūnakmens atjaunošana ir meistardarbs. Pašvaldības aģentūras Rīgas pieminekļu aģentūra direktors Guntis Gailītis ar savu komandu veiksmīgi tiek galā ar ļoti emocionāli piepildītu darbu,» pozitīvi novērtējot atjaunošanu Brāļu kapos, teica Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks. Vicemērs informēja, ka plānotas sarunas ar Latvenergo, lai runātu par Brāļu kapu centrālās alejas izgaismošanu. Pašreiz diennakts tumšajā laikā apgaismota ir tikai Mātes Latvijas skulptūra.

Ar ziedojumiem un Rīgas domes piešķirtajiem līdzekļiem šogad pabeigta centrālā kapu laukuma un noslēdzošās sienas restaurācija. Savu sākotnējo izskatu ieguvusi Latvijas pilsētu ģerboņu galerija, kā arī strēlnieku un Mātes Latvijas skulptūras. Tāpat sakārtots ārējais mūra žogs un Svētās uguns altāra terases segums, uz kura iepriekš krājās lietus ūdens. No katastrofāla stāvokļa izglābtas kāpnes, kuras ved uz karavīru atdusas vietām, un atkal ir salasāmi uz sienām kaltie uzraksti. Nozīmīgi, ka pēc vairākiem gadiem centrālā kapu lauka sānu sienās atjaunotas četras strūklakas – akas ar oriģinālajām un no jauna izgatavotajām vannām un citiem ornamentiem. Iepriekš strūklakas cieta no garnadžiem, kuri vēlējās iegūt krāsaino metālu. Vienu no oriģinālajām vannām Brāļu kapu darbiniece atrada tuvējā mežā. Kopš 2009. gada Rīgas pašvaldība Brāļu kapu memoriālā ansambļa restaurācijai piešķīrusi 787 581 eiro. No šiem līdzekļiem vairāk nekā 370 000 eiro ieguldīti šā gada remontdarbos, lai sakārtotu teritoriju līdz svētvietas simtgadei.



Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais