Barikādes

Politiķu biežņa vai – tieši otrādi – skrajās rindas liecina par izdevīgumu, ko viņi atrod vienā vai otrā pasākumā. Un izdevīgums ir tieši proporcionāls politiskajām dividendēm, ko viņi var iegūt šajos pasākumos. Šis ir Saeimas vēlēšanu gads, un tie, kuriem joprojām ir nepārvarama vēlme piemēroties deputāta sēdekļa izmēriem, izmantos jebkuras iespējas pazīmēties dažāda izdevīguma notikumos.

Ar katru gadu mazāks ir to cilvēku pulks, kas ir bijuši 1991. gada barikāžu laika dalībnieki un tagad piedalās atceres pasākumos. Vismaz Rīgā tā tas novērojams. Jauniešu, precīzāk – jaunsargu, kļūst vairāk – viņi bija gan godasardzē pie Ministru kabineta, gan Doma laukumā Rīgā, gan reģionos rīkotajos pasākumos. Likumsakarīgi – barikāžu dalībnieki noveco, aiziet viņsaulē, bet stāsti un atmiņas tiek nodoti jau nākamajām paaudzēm. Taču barikāžu baļķa nesēju skaits palielinās, spriežot pēc atmiņu stāstiem un kādas konkrētas sabiedrības grupas nopelnu izcelšanas. Arī tas ir atmiņas fenomens.

Šodien Bauskas kultūras centrā un laukumā pie Bauskas novada domes norisināsies barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi, rekonstruējot uzbrukumu Iekšlietu ministrijai, ziņo kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne.

Pieminot barikāžu laiku, piektdien, 19. janvārī, pie Ministru kabineta ēkas tika atklāts vides objekts, kas līdzinās barikāžu laikā novietotajai tehnikai, kas pie šīs ēkas atradās 1991. gada janvārī.

Ik gadu, kad pienāk janvāris, atmiņā neviļus atnāk 1991. gadā pieredzētais barikāžu laiks – ugunskuri Vecrīgā, smagā tehnika no laukiem pie Ministru kabineta, apšaude pie Iekšlietu ministrijas. Domāju, ka līdzīgi ir ikvienam, kas tolaik bija aculiecinieks dramatiskajiem notikumiem un dažādu pretrunīgu sajūtu un domu mikslim, kas tolaik valdīja ļaužu galvās. Bija nez no kurienes radusies drosme, kas mijās ar baiļu brīžiem, brīvības alkas un milzu nelabums pret tumšo varu, kas vēl negribēja padoties. Uz barikādēm stāvēja vienota tauta, kas bija gatava pašuzupurēties augstu, svētu ideālu vārdā. Mēs gribējām brīvu, neatkarīgu valsti.

Krievija, kas apsūdz Lietuvu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma lietas politizēšanā, patiesībā pati politizē šos notikumus, tādējādi cenšoties izmantot tos propagandas mērķiem un sanaidot abu valstu sabiedrību, norādījusi Lietuvas Ārlietu ministrija.

Barikāžu piemiņas pasākumu nedēļa ir sākusies. Rīgā tā simboliski tika atklāta ar vitrāžas Ar degsmi par brīvu Latviju iedegšanu un iesvētīšanu un iedegtu atceres ugunskuru Zaķusalā 13. janvārī. Šonedēļ tieši 20. janvārī piemiņas pasākumu klāsts būs vislielākais. Tā bijis arī līdz šim. Diemžēl barikāžu dalībnieki 27. atceres gadadienā nezina, kad varēs izmantot likumā noteiktās priekšrocības – iegūt barikāžu dalībnieka apliecību.

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība aicina piedalīties 13. janvāra barikāžu atceres pasākumā Zaķusalā. Pasākums norisināsies kā jau katru gadu Zaķusalā pie pieminekļa "Acis. Veltījums Televīzijas centra sargātājiem barikāžu laikā 1991. gadā. Vienotībā ir spēks".

Jau no šā gada 1. janvāra stājies spēkā likums Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu. Pašlaik barikāžu dalībnieki nevar saņemt likumā ierakstīto – barikāžu dalībnieka apliecību, līdz ar to viņi nevar iegūt citus labumus – sociālās garantijas, nodokļu un nodevu atlaides. Apliecību nav, jo nav attiecīgu Ministru kabineta (MK) noteikumu, ar kuriem tiktu regulēta gan apliecību izsniegšanas, gan reģistrācijas kārtība.

Acīgākie Vecrīgas apmeklētāji būs pamanījuši, ka Rīgas Domā savu barikāžu stāstu sākusi ilgi gaidītā vitrāža Ar degsmi par brīvu Latviju. Vitrāžu oficiāli atklās šonedēļ, zīmīgā datumā – 13. janvārī. Pirms 27 gadiem šajā dienā sākās barikāžu laiks, kad Latvijas tauta izgāja ielās aizstāvēt atjaunoto valsts neatkarību.

Šodien priekšpusdienā Rīgā, Doma laukumā, pie barikāžu atcerei veltīta ugunskura pulcējās vairāki simti cilvēku, tostarp Latvijas amatpersonas, jaunsargi, dažāda vecuma skolēni un viņu skolotāji. Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra, ka barikāžu notikumi ir ļoti svarīgi Latvijas vēsturē. Pēc Vējoņa paustā, barikāžu notikumi apliecināja, ka latvieši kā tauta ir vienoti un spēj sasniegt savus mērķus. Pieminot 1991.gada barikāžu laiku, šodien Rīgā notiek vairāki pasākumi - iedzīvotāji var piedalīties ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, barikāžu piemiņas ugunskuru iedegšanā Doma laukumā un pie Saeimas nama, kā arī ikvienam ir iespēja apskatīties 1991.gada barikāžu muzeja ceļojošo izstādi, kas izvietota muzejbusā Doma laukumā.

Šodien priekšpusdienā Rīgā, Doma laukumā, pie barikāžu atcerei veltīta ugunskura pulcējās vairāki simti cilvēku, tostarp Latvijas amatpersonas, jaunsargi, dažāda vecuma skolēni un viņu skolotāji.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Prezidija locekļi un deputāti piektdien, 20.janvārī, piedalīsies 1991.gada janvāra barikāžu atceres un aizstāvju piemiņas pasākumos, informē Preses dienests.

Viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas nesenajā vēsturē saistās ar 1991. gada 13.–27. janvāri, kad latvieši kļuva vienoti, lai paši saviem spēkiem cīnītos par brīvību un neatkarību. Starp brīvības cīnītājiem bija arī daudzas publiski pazīstamas personas, kas rīkojās drosmīgi, nebaidoties par savu dzīvību. Pirms barikāžu atceres pasākumos dažādās Rīgas vietās atkal tiks aizdegti piemiņas un atmiņu ugunskuri, piedāvājam uzzināt, kā uz šiem notikumiem raugās bezbailīgie latvieši pēc 26 gadiem un vai viņi arī šodien būtu apņēmības pilni un vajadzības gadījumā dotos aizsargāt savu tēvzemi.

Barikāžu atceres pasākumi Latvijā jau sākušies un noslēgsies piektdien, 20. janvārī. Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par Barikāžu aizstāvju atceres dienu – uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai Bastejkalnā gāja bojā pieci cilvēki. Šodien un 19. janvārī 1991. gada barikāžu muzejā barikāžu dalībniekiem pasniegs pateicības rakstus, bet 27. janvārī tos pasniegs Tukumā.

Šodien Rīgā notiks pirmie Barikāžu atceres dienu pasākumi, aģentūru LETA informēja 1991.gada barikāžu muzeja administratore Ieva Eglīte.

Šajā nedēļas nogalē sāksies 1991. gada barikāžu atceres pasākumi, kuros aicināts piedalīties ikviens.

Koalīcija šodien nolēma no aktuālās dienaskārtības izslēgt jautājumu par sociālo atvieglojumu piešķiršanu 1991. gada barikāžu dalībniekiem, jo būtu grūti noskaidrot, kurš ir un kurš nav piedalījies barikādēs.

Šodien, 9.februārī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.646 "Noteikumi par pabalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 26.janvāra rīkojumā Nr. 59 "Par pabalstu 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojā gājušo personu radiniekiem"", kas paredz palielināt pabalstu no 71,14 euro uz 100,00 euro mēnesī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojāgājušo personu radiniekiem.