Lietuva: Krievija pati politizē 1991. gada 13. janvāra notikumus Viļņā
Krievija, kas apsūdz Lietuvu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma lietas politizēšanā, patiesībā pati politizē šos notikumus, tādējādi cenšoties izmantot tos propagandas mērķiem un sanaidot abu valstu sabiedrību, norādījusi Lietuvas Ārlietu ministrija.
Krievijas ĀM preses sekretāre Marija Zaharova pirmdien paziņoja, ka 13.janvāra lietas izskatīšana Lietuvā uzskatāma par "amorālu un apkaunojošu" un "Viļņas centieni šādā veidā kārtot vēstures rēķinus ar Krieviju ved strupceļā".
1991.gada 13.janvārī padomju armija, Valsts drošības komiteja (VDK) un Komunistiskā partija neveiksmīgi mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi valsts neatkarību. Tonakt padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotajā Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem, nogalinot 14 cilvēkus un ievainojot vēl aptuveni tūkstoti. Armija ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas. Kad desantnieki pārtrauca Lietuvas radio un televīzijas pārraides, sāka darboties Kauņas radio un televīzija. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Seima ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
"Mēs ne vienreiz vien esam izteikuši savu nostāju - ir nepieļaujami un vienkārši amorāli no cilvēku ciešanām taisīt politiku, nemaz jau nerunājot par rupju faktu sagrozīšanu, traktējot tos vienpusīgi, Viļņai labvēlīgā gaismā," Zaharova pirmdien sacīja žurnālistiem Maskavā. "Ir laiks aizšķirt lappusi, kas saistīta ar traģiskajiem notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, un ļaut vēsturniekiem mierīgi un objektīvi izvērtēt šo sarežģīto laikposmu."
"Krievija ar šādiem paziņojumiem pati politizē krimināllietu. Maskava atsakās sadarboties 13.janvāra un Medininku traģēdijas izmeklēšanā, izturas nekonstruktīvi, piesedz aizdomās turētos, kuri slēpjas Krievijā, cenšas palīdzēt viņiem izvairīties no atbildības un vaino Lietuvu abu šo lietu politizēšanā," ziņu aģentūrai BNS norādījusi Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča preses sekretāre Rasa Jakilaitiene.
Scanpix
"Mēs vienmēr atcerēsimies Krievijas sabiedrības reakciju pēc 1991.gada 13.janvāra notikumiem, kad simtiem tūkstošiem krievu izgāja ielās, protestējot pret Lietuvas mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu," norādīts ministrijas paziņojumā.
13.janvāra lieta tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē. Lietas materiāli apkopoti vairāk nekā 700 sējumos, cietušo skaits tajā pārsniedz 800.
Lielāko šīs lietas daļu Viļņas apgabaltiesa sāka izskatīt 2016.gada sākumā. Apsūdzības tajā izvirzītas 67 cilvēkiem, tai skaitā augstām toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Valsts drošības komitejas un to militarizēto struktūrvienību amatpersonām. Klātienē tiek tiesāti tikai divi apsūdzētie, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā.
1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.
Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.
Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010.gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13.janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.