Barikādes

1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība aicina piedalīties 13. janvāra barikāžu atceres pasākumā Zaķusalā. Pasākums norisināsies kā jau katru gadu Zaķusalā pie pieminekļa "Acis. Veltījums Televīzijas centra sargātājiem barikāžu laikā 1991. gadā. Vienotībā ir spēks".

Jau no šā gada 1. janvāra stājies spēkā likums Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu. Pašlaik barikāžu dalībnieki nevar saņemt likumā ierakstīto – barikāžu dalībnieka apliecību, līdz ar to viņi nevar iegūt citus labumus – sociālās garantijas, nodokļu un nodevu atlaides. Apliecību nav, jo nav attiecīgu Ministru kabineta (MK) noteikumu, ar kuriem tiktu regulēta gan apliecību izsniegšanas, gan reģistrācijas kārtība.

Acīgākie Vecrīgas apmeklētāji būs pamanījuši, ka Rīgas Domā savu barikāžu stāstu sākusi ilgi gaidītā vitrāža Ar degsmi par brīvu Latviju. Vitrāžu oficiāli atklās šonedēļ, zīmīgā datumā – 13. janvārī. Pirms 27 gadiem šajā dienā sākās barikāžu laiks, kad Latvijas tauta izgāja ielās aizstāvēt atjaunoto valsts neatkarību.

Šodien priekšpusdienā Rīgā, Doma laukumā, pie barikāžu atcerei veltīta ugunskura pulcējās vairāki simti cilvēku, tostarp Latvijas amatpersonas, jaunsargi, dažāda vecuma skolēni un viņu skolotāji. Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra, ka barikāžu notikumi ir ļoti svarīgi Latvijas vēsturē. Pēc Vējoņa paustā, barikāžu notikumi apliecināja, ka latvieši kā tauta ir vienoti un spēj sasniegt savus mērķus. Pieminot 1991.gada barikāžu laiku, šodien Rīgā notiek vairāki pasākumi - iedzīvotāji var piedalīties ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, barikāžu piemiņas ugunskuru iedegšanā Doma laukumā un pie Saeimas nama, kā arī ikvienam ir iespēja apskatīties 1991.gada barikāžu muzeja ceļojošo izstādi, kas izvietota muzejbusā Doma laukumā.

Šodien priekšpusdienā Rīgā, Doma laukumā, pie barikāžu atcerei veltīta ugunskura pulcējās vairāki simti cilvēku, tostarp Latvijas amatpersonas, jaunsargi, dažāda vecuma skolēni un viņu skolotāji.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Prezidija locekļi un deputāti piektdien, 20.janvārī, piedalīsies 1991.gada janvāra barikāžu atceres un aizstāvju piemiņas pasākumos, informē Preses dienests.

Viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas nesenajā vēsturē saistās ar 1991. gada 13.–27. janvāri, kad latvieši kļuva vienoti, lai paši saviem spēkiem cīnītos par brīvību un neatkarību. Starp brīvības cīnītājiem bija arī daudzas publiski pazīstamas personas, kas rīkojās drosmīgi, nebaidoties par savu dzīvību. Pirms barikāžu atceres pasākumos dažādās Rīgas vietās atkal tiks aizdegti piemiņas un atmiņu ugunskuri, piedāvājam uzzināt, kā uz šiem notikumiem raugās bezbailīgie latvieši pēc 26 gadiem un vai viņi arī šodien būtu apņēmības pilni un vajadzības gadījumā dotos aizsargāt savu tēvzemi.

Barikāžu atceres pasākumi Latvijā jau sākušies un noslēgsies piektdien, 20. janvārī. Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par Barikāžu aizstāvju atceres dienu – uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai Bastejkalnā gāja bojā pieci cilvēki. Šodien un 19. janvārī 1991. gada barikāžu muzejā barikāžu dalībniekiem pasniegs pateicības rakstus, bet 27. janvārī tos pasniegs Tukumā.

Šodien Rīgā notiks pirmie Barikāžu atceres dienu pasākumi, aģentūru LETA informēja 1991.gada barikāžu muzeja administratore Ieva Eglīte.

Šajā nedēļas nogalē sāksies 1991. gada barikāžu atceres pasākumi, kuros aicināts piedalīties ikviens.

Koalīcija šodien nolēma no aktuālās dienaskārtības izslēgt jautājumu par sociālo atvieglojumu piešķiršanu 1991. gada barikāžu dalībniekiem, jo būtu grūti noskaidrot, kurš ir un kurš nav piedalījies barikādēs.

Šodien, 9.februārī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.646 "Noteikumi par pabalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 26.janvāra rīkojumā Nr. 59 "Par pabalstu 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojā gājušo personu radiniekiem"", kas paredz palielināt pabalstu no 71,14 euro uz 100,00 euro mēnesī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojāgājušo personu radiniekiem.

Šā gada janvārī barikāžu 25. gadadienas pasākumu, uzrunu, koncertu bija vairāk nekā iepriekšējos gados. Taču barikāžu dalībnieki vēlas ko citu – īpašu atbalstu. Saeimā virzītais likumprojekts par barikāžu dalībnieku īpašu statusu un privilēģijām netiek uzņemts tikai ar urā saucieniem. Jo vairāk laika paiet kopš vēsturiskajiem notikumiem, jo mazāk kļūst to, kas likumprojektā paredzēto atbalstu varētu saņemt, ja vien, padzirdot par labumiem, pēkšņi nepalielināsies barikāžu baļķa nesēju skaits.

Valdība otrdien, 9.februārī, lems par pabalsta palielināšanu 1991.gada barikāžu laikā bojā gājušo personu radiniekiem un bijušajiem partizāniem.

Šogad barikāžu atceres tradīcija – uz Saeimu aicināt tā laika žurnālistus – tika papildināta ar grāmatu Janvāra hronika. Latvijas Republikas Augstākās padomes barikāžu laika preses relīzes. Piemineklis žurnālistu darbam. Unikāls izdevums, kas ļauj atsaukt atmiņā daudzus janvāra dienu notikumus pat pa stundām.

Simboliskā datumā un laikā – barikāžu atceres 25. gadadienā – viens no Rīgas laukumiem iegūst 1991. gada barikāžu laukuma nosaukumu. Tā oficiālā atklāšana notiek šodien.

Notikums kļūst par vēsturi pēc 50 gadiem, – tā mēdz teikt vēsturnieki. Barikāžu laiks ir pusceļā uz savu piecdesmitgadi, diemžēl daudzu 1991. gada janvāra notikumu dalībnieku vairs nav starp dzīvajiem. Par to atgādināja barikāžu 25. gadskārtai veltītā atmiņu pasākuma Barikādes 25 dalībnieki – pašreizējās un bijušo valdību pārstāvji Ministru kabinetā.