Baltijas jūrā netālu no Vācijai piederošās Rīgenes salas otrdien saskrienoties diviem kuģiem, ievainoti 15 cilvēki, pavēstīja krasta apsardzes amatpersonas.
Aizvadītajā naktī Olandē jeb Ālandu salās, Somijas dienvidrietumos, reģistrētas vēja brāzmas līdz 41,6 metriem sekundē (m/s), pavēstīja Somijas Meteoroloģijas institūts (SMI).
2. janvāra rītā Baltijas jūrā pie Kurzemes ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 33 vai 34 metriem sekundē (m/s) un viļņu augstums sasniegs piecus līdz astoņus metrus, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Šovakar un rītvakar, 2. janvārī, vētra Baltijas jūrā radīs ļoti lielus viļņus, tādēļ Somijas Meteoroloģijas institūts izsludinājis sarkano jeb augstākās pakāpes brīdinājumu.
Lietuvas prāmis "Regina Seaways", kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, atsācis ceļu uz Klaipēdu, paziņojis prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības "DFDS Seaways" preses sekretārs Gerts Jakobsens.
Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā šī procesa intensitāte strauji pieaug, skaidroja Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova.
Ilgstošais karstums uzsildījis arī Baltijas jūras ūdeņus, un tuvāko nedēļu laikā varētu tikt sasniegti vai varbūt pat pārsniegti līdz šim fiksētie rekordi. Jau tagad ūdens virsmas temperatūra ir par vairāk nekā pieciem grādiem lielāka nekā ilggadējie vidējie rādītāji. Šāda anomālija novedusi pie daudz intensīvākas zilaļģu savairošanās nekā citkārt, un tās nav vienīgās izmaiņas, ar ko nākas un vēl nāksies saskarties, ir pārliecināti zinātnieki.
Visizteiktākā ūdens temperatūras novirze no normas pasaulē šobrīd ir Baltijas jūrā, kur lielā platībā ūdens virsmas temperatūra par vairāk nekā pieciem grādiem pārsniedz ilggadējo vidējo rādītāju, liecina Dānijas Meteoroloģijas institūta publiskotā informācija.
Arī otro pieteikto Krievijas armijas mācību laikā Latvija nav novērojusi raķešu šaušanu Baltijas jūrā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Krievijas Jūras spēki šodien plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, informēja Aizsardzības ministrijā.
Līdzīgi kā iepriekšējā reizē aprīļa sākumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) arī nākamnedēļ novēros Krievijas plānoto raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Virs Baltijas jūras nakts izmēģinājumu lidojuma laikā avarējis Krievijas kara helikopters "Ka-29", un abi tās apkalpes locekļi gājuši bojā, piektdien paziņojusi Krievijas Baltijas karaflote.
Krievijas Jūras spēki no šodienas līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi, iepriekš informēja Latvijas Aizsardzības ministrija.
Plānojot raķešu šaušanas pārbaudi virs Baltijas jūras, Krievija, iespējams, cenšas pievērst uzmanību savam militārajam potenciālam un klātbūtnei vai varbūt tieši novērst uzmanību no kaut kā cita, uzskata Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras (FOI) drošības politikas analītiķis Fredriks Vesterlunds.
Pēc Krievijas paziņojuma par plāniem virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā veikt raķešu šaušanas pārbaudi Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) darbojas ikdienas režīmā, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Krievijas puse ir pieprasījusi līdzīgus gaisa telpas liegumus arī Zviedrijai un Polijai, komentējot kaimiņvalsts plānotās raķešu šaušanas pārbaudes virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, intervijā LNT raidījumam "LNT ziņas" pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.