Kāds vīrietis soctīklos dalījies ar dramatisku stāstu par savu un drauga laivošanas pieredzi jūrā, kas apdraudējusi abu dzīvības un brīdina citus, ko tādu neatkārtot.
Vīriešu piedzīvojums sācies pie Mīlestības saliņas Bolderājā, kur zem tilta bija ērti piebraukt un iekāpt ūdenī. Tālāk ceļš vedis caur Buļļupi uz Lielupi un tad tālāk jūrā. Lai gan saule rietēja un draugi bija noairējuši jau 15 kilometrus , vīrieši izlēma ceļu turpināt.
" Uzsākot savu ceļu viļņi nāca virsū no visām pusēm, bīstamākie bija tie no sāniem un lūstošie. Lai būtu drošākos ūdeņos, mēs devāmies dziļāk un dziļāk jūrā, turot kursu uz jūras vārtiem Daugavā. Dziļumā ir mazāk sēkļu un lai arī viļņi ir lieli, viņi ir gludāki un vieglāk pārvarami. Bet nu saprotiet paši, mēs sēžam faktiski uz ūdens un tad nāk 3-4 viļņi pēc kārtas, kuri ir 1,5-2,5 metru augstumā," atklāj vīrietis.
Iestājoties naktij, vīrieši atradušies trīs kilometrus no krasta un vienam kāju sarāvis krampis. Draugi izlēma sagriezt laivas pret krastu un doties virzienā uz Daugavas moliem.
"Jūras viļņi nāk no aizmugures un airēt ir 10x vieglāk, stabilāk + es beidzot varu arī noņemt slodzi no kreisās rokas un airēt ar abām. Pārliecība par spēkiem aug. Mēs ūdenī esam jau 5h30min no kurām 2h30min jūrā, kopā nobraukti jau 25km no kuriem pa jūru 8km. Atrodamies aptuveni 4km no krasta. Un kā bijis nebijis nāk lielie viļņi no aizmugures, tad nāk no sāna un sagriež manu laivu paralēli vilnim un lūstošais vilnis pabeidz savu darbiņu - apgriež manu laivu. Esmu ūdenī, ar galvu uz leju un cenšos izgriezties atpakaļ, bet nesanāk, neesmu šim trenējies. Līdz nolemju noraut hermētisko bruncīti un katapultēties no laivas. Jūtu, ka nav silti un esmu sarijies ūdeni, un man ir stress. Nomierinos, saņemu sevi rokās, paķeru laivu pie roktura un cenšos tikt virsū, lai atgūtu spēkus, bet neveiksmīgi. Mums nav pat ar ko izsmelt ūdeni no laivas un viļņi turpina laivu mest man virsū, līdz aizpeldu tai no aizmugures. Vēl joprojām esam 4km no krasta, " vīrietis atklāj nāves briesmas.
Vīrietis izlēmis pieķerties drauga laivai, lai gan paša laivu viļņi turpināja mest virsū. Ar siksnu izdevies laivas sasiet, taču nu abiem draugiem bijis jācīnās par nokļūšanu krastā un izdzīvošanu.
"Saprotam, ka sasiet laivas bija kārtējā stulbā ideja, cenšos saplēst jostu, bet nekā. Turpinam peldēt tajā neveiksmīgajā sakabē līdz notiek brīnums - pārplīst savienojuma vieta un mana laiva atkabinās. Jau iepriekš sapratām, ka jātiek vaļā no manas laivas, citādāk nav variantu tikt krastā. Izvilku no savas laivas bunduli, kurā auto atslēgas un laivu palaidu vaļā. [...] Es turos pie laivas, turu bunduli un kapāju ar kājām. [..] Pie lūstošajiem viļņiem es cenšos turēt viņa laivu līdzsvarā, pie mierīgajiem kapāties ar kājām un roku. Es esmu jūras ūdenī jau 1h un man sāk palikt ļoti auksti un grūti elpot.[...] Cenšos turēt pulsu augšā, izmantoju dažādas elpošanas tehnikas un kustinot visu, kas mani ir virs ūdens, sākot ar žokli, lūpām, mēli," atklāj vīrietis.
Kad abi sapratuši, ka ir tikai vairs kilometra attālumā no Bolderājas krasta, laivā esošais draugs abus mērķtiecīgi centies tajā nogādāt. Nokļūšanu krastā apgrūtināja viļņi, kas spēcīgi situšies pret betonu un abus piedzīvojumu meklētājus spētu viegli "samalt lupatu lēveros".
Vīrieša zināšanas par apvidu palīdzēja abiem nokļūt krastā: "Abi bijām krastā, viena laiva ar mums, otra sazin viņ kur. Jūrā. Par laimi Arvila telefons darbojās un viņš varēja izaukt 112 un ieradās NMPD uz Flotes ielu. Ātrie ieradās tiešām ātri. Paldies Dievam, ka mēs palikām dzīvi. Mani savāca ar hipotermiju. Bija jau 3.00 naktī. Jūras ūdenī biju pavadījis 2h un nopeldējis 4km. Kamēr dakteri darīja savu darbu, viens no viņiem iedeva telefonu un varēju piezvanīt savai sievai un pateikt, ka esmu dzīvs."
Visbeidzot vīrietis brīdina citus neatkārtot šādu siuāciju un nepakļaut sevi nāves briesmām, meklējot piedzīvojumus: "Šis viss varēja beigties arī citādāk, jo matemātika nebija mums par labu.Mēs nebijām gatavojušies un pakļāvām nesamērīgam riskam sevi un savas ģimenes. Es aicinu visus veltīt laiku un izvērtēt riskus, izvērtēt savas spējas un sagatavoties kārtīgi, ja nolemjat darīt ko līdzīgu. Vēl vairāk aicinu, nedarīt ko līdzīgu."
