Latvijas videi nodarītais kaitējums pēc Būtiņģes termināļa naftas noplūdes ir aptuveni 58 000 eiro

© f64.lv, Kaspars Krafts

Būtiņģes nafta termināla Latvijas videi nodarītais kaitējums ir aptuveni 58 000 eiro, liecina Valsts vides dienesta (VVD) sākotnējie aprēķini par videi nodarītā kaitējuma apmēru, kas radīts pēc naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla pagājušā gada 28.decembrī.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, papildus Latvijas valstij radīti zaudējumi naftas noplūdes piesārņojuma dēļ gandrīz 2000 eiro apmērā, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla.

Kļaveniece skaidroja, ka videi nodarītā kaitējuma apmērs un Latvijas valstij radīto zaudējumu apmērs vēl varētu tikt precizēts, jo aizvien Baltijas jūrā turpinās no Būtiņģes naftas termināla pazudušā cauruļvada posma meklēšana.

VVD šā gada 4.janvārī oficiāli pieprasīja informāciju Lietuvas Vides ministrijai par noplūdušās naftas daudzumu un citiem ar negadījumu saistītiem apstākļiem. Atbilde no Lietuvas puses vēl nav saņemta, piebilda Kļaveniece.

Pēc VVD aprēķiniem, kas balstīti uz Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes patruļkuģu ievāktajiem datiem par naftas plankuma laukumu un krāsu, un no gaisa uzņemtajiem attēliem, pērn 28.decembrī no Būtiņģes naftas termināla noplūdusi 0,51 tonna naftas. Videi nodarīto zaudējumu apmērs aptuveni 58 000 eiro aprēķināts par Latvijas ūdeņos konstatēto noplūdušās naftas apjomu.

Savukārt Latvijas valstij radīto zaudējumu apmērs aprēķināts, balstoties uz izmaksām, kas Latvijas valstij radās, reaģējot uz šo naftas noplūdi, un iekļauj piesārņojuma konstatēšanas un monitoringa izmaksas, tajā skaitā paraugu ņemšanas un laboratorijas analīžu veikšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas radušās operatīvajiem dienestiem, piedaloties Būtiņģes naftas termināļa cauruļvada meklēšanā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

Jau ziņots, ka Lietuvā no kompānijai "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes termināļa pagājušā gada 28.decembrī Baltijas jūrā noplūda nafta, kas virzījās uz Latvijas teritoriālo ūdeņu pusi, paziņoja Lietuvas amatpersonas.

Saskaņā ar "Orlen Lietuva" sniegto informāciju, noplūdusi viena līdz divas tonnas naftas. Savukārt Latvijas VDD aģentūru LETA informēja, ka pēc VVD aprēķiniem, kas balstīti uz Jūras spēku patruļkuģu ievāktajiem datiem par naftas plankuma laukumu un krāsu un no gaisa uzņemtajiem attēliem, no termināla noplūdušās naftas apjoms ir aptuveni 444 litri jeb svara mērvienībās - 510 kilogrami, kas nav uzskatāms par ekoloģisko katastrofu.

Latvijas Jūras spēki 28.decembrī nekavējoties norīkoja patruļkuģi "Jelgava" doties uz Latvijas un Lietuvas jūras robežu, lai novērotu situāciju saistībā ar naftas noplūdi Lietuvā.

Ņemot vērā, ka 29.decembrī naftas piesārņojums vairs netika konstatēts patruļkuģis "Jelgava" un krasta apsardzes kuģis "Astra" veica Būtiņģes naftas terminālī pazudušās caurules meklēšanu, kurā iespējams ir pusotra tonna naftas produktu.

Būtiņģes naftas termināla peldošā platforma atrodas 1,3 kilometrus no Lietuvas-Latvijas robežas un 7,3 kilometrus no krasta.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais