Zviedrija pastiprina aizsardzības aktivitātes Baltijas jūras reģionā

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Zviedrija pastiprina savas aizsardzības aktivitātes Baltijas jūras reģionā, reaģējot uz "pašreizējo plašo militāro aktivitāti" šajā teritorijā, otrdien paziņojuši Zviedrijas bruņotie spēki.

Kāda augsta ranga amatpersona norādīja, ka tā ir reakcija uz drošības situācijas pasliktināšanos, Krievijai un NATO veicot militārās operācijas Baltijas jūras reģionā.

Zviedrijas bruņotie spēki paziņoja, ka pastiprina savas aizsardzības aktivitātes Baltijas jūras reģiona dienvidos un dienvidaustrumos, bet neatklāja detaļas par spēku izvietošana, vien norādīja, ka mērķis ir stiprināt novērošanu Baltijas jūrā un no gaisa.

Latvijas robežas tuvumā šodien tika konstatēti četri Krievijas bruņoto spēku kuģi, aģentūra LETA uzzināja Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ziņu aģentūra BNS pirmdien vēstīja, ka Klaipēdu apmeklēs divas fregates no daudznacionālajiem NATO jūras spēkiem.

"Baltijas jūras reģionā notiek plašas militārās operācijas - gan no Krievijas puses, gan Rietumiem - veidā, kāds daļēji nav pieredzēts kopš Aukstā kara," sacīja Zviedrijas kontradmirālis Jans Tornkvists.

Viņš norādīja, ka Zviedrijas bruņoto spēku novērtējumā militāra uzbrukuma risks Zviedrijai pašreiz ir zems, bet neparedzamā drošības situācija Zviedrijas tuvumā rada augstas prasības Zviedrijas bruņoto spēku gatavībai.

"Mēs sekojam, mēs pielāgojamies, un mēs paši savā veidā izvēlamies metodes, kā saskarties ar pasauli mums apkārt," sacīja Tornkvists.

"Arī koronavīrusa pandēmija ir palielinājusi globālās bažas un neskaidrību. Kopumā situācija ir daudz nestabilāka, daudz pilnāka konfliktiem un daudz grūtāk prognozējama. Pašreizējie notikumi Baltkrievijā mums par to atgādina," piebilda Tornkvists.

Zviedrijas ārējās izlūkošanas dienests martā ziņoja, ka drošības politikas situācija reģionā laika gaitā ir pasliktinājusies, kas nozīmē, ka pastāv lielāks militāru incidentu un konfrontācijas risks, kas ļaunākajā gadījumā var novest pie situācijas pasliktināšanās.

Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) ziņojumā bija teikts, ka "dinamika starp ASV, Ķīnu, Krieviju un Eiropas Savienību arī ietekmē drošības politikas situāciju Baltijas jūras reģionā."

2017.gada decembrī Zviedrija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara nodibināja jaunu armijas pulku un tā sastāvā esošie 350 karavīri tika dislocēti Gotlandes salā.

Uz Gotlandi jaunā vienība tika pārvietota 2018.gadā, un tās pastāvīgā novietne atrodas Visbijā.

Pirmo reizi zviedru kājnieku pulks Gotlandē tika izvietots 1886.gadā, bet 2005.gadā salas garnizons tika likvidēts.

Pasaulē

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atbalsta Eiropas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, lai tur uzraudzītu pamieru, tomēr ASV karavīri šajā misijā netiks iekļauti, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem.

Svarīgākais