Ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) delegāciju vadītāju sanāksmes lēmumu Rīgai ir atcelts piesārņotājas statuss, kāds tai bijis gandrīz 30 gadus, informēja "Rīgas ūdens" pārstāvis Artūrs Mucenieks.
Sanāksmē atzinīgi novērtēts Latvijas sasniegtais progress emisiju samazināšanas Baltijas jūrā jomā un pieņemts lēmums svītrot Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no HELCOM tā saucamā "hot spots" jeb "karsto punktu" saraksta.
Mucenieks atgādināja, ka lai izvērtētu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūras ekoloģiju, 1992.gadā tika izveidots nozīmīgo piesārņojuma vietu ap Baltijas jūru saraksts jeb "hot spots". Rīga tajā tika iekļauta dēļ iedzīvotāju radītā piesārņojuma un nepietiekami attīrīto notekūdeņu vidē novadīšanas, jo 40 - 50% rūpniecības notekūdeņu tika novadīti sadzīves kanalizācijā bez iepriekšējas to attīrīšanas, un pirms pieslēgšanās Rīgas pilsētas vairāk kā 1000 kilometrus garajam kanalizācijas tīklam vāji attīrīti vai pilnībā neattīrīti notekūdeņi viegli varēja nonākt Daugavā un apkārtējos ezeros.
Pēdējo 30 gadu laikā Rīgas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā veikti lieli finansiālie ieguldījumi, lai palielinātu savākto notekūdeņu īpatsvaru un uzlabotu saņemtā piesārņojuma attīrīšanas efektivitāti bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva", stāstīja "Rīgas ūdens" pārstāvis.
Viņš piebilda, ka šajos gados realizēti vairāki vērienīgi iekārtu un būvju rekonstrukcijas projekti, kā arī veikta tehnoloģisko risinājumu modernizācija. Ieviestās tehnoloģijas paredz nepārtrauktus piesārņojuma mērījumus un nekavējošu reakciju tehnoloģiskajā procesā uz jebkurām izmaiņām saņemtajos notekūdeņos. Automatizējot notekūdeņu attīrīšanas procesus, attīrītajos notekūdeņos panākta nozīmīga slāpekļa un fosfora koncentrācijas samazināšanās