Augstskolas

Valsts augstskolas rīcībai ar nekustamo īpašumu, ko tām bez atlīdzības nodevusi valsts, izstrādās nekustamo īpašumu attīstības plānu. To paredz šodien Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā.

Gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan arī daļa augstskolu vadītāju atzīst, ka Latvijā ir par daudz augstskolu. Kā šo iestāžu tīklu optimizēt, gatavas receptes nav, tomēr viena no biežāk minētajām svirām ir stingrākas akreditācijas prasības. Katrā ziņā konsolidācijas īstenošanai būtu vajadzīgs papildu finansējums, jo, vienkārši mehāniski slēdzot vai apvienojot augstskolas, pozitīvs rezultāts nebūtu gaidāms, domā nozarē strādājošie.

Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, ir publiskota statistika par izmaiņām valsts augstskolu budžeta vietās.

Daļai valsts augstskolu raizes dara tām piederošie nekustamie īpašumi, kuri vairs nav izmantojami mācību procesā. To apsaimniekošanai tiek tērētas lielas summas, bet pārdot īpašumus ir gana sarežģīts un ilgs process.

Šā gada augstskolu uzņemšanas statistika pamatstudijās nepārsteidz – vairākums reflektantu joprojām dod priekšroku studijām tajās jomās, kurās jau sen darba tirgus pārzinātāji norāda uz speciālistu pārprodukciju. Daudzi ir ar mieru šajās jomās studēt pat par maksu un uz inženierzinātnēm, kur gadu no gada tiek palielināts budžeta vietu skaits, neskatās.

Pirmās stundas laikā studētgribētāju rindas pie augstskolām neveidojas, tomēr augstskolās vērojama aktīva rosība.

Aptuveni pēc mēneša ilgas jautājuma skatīšanas atlikšanas valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu par jaunu augstākās finansēšanas modeli. Tomēr, neskatoties uz Ministru kabineta akceptu, nozares pārstāvji joprojām nav vienisprātis par būtiskiem finansējuma sadalījuma kritērijiem.

Ieceri nākamgad ieviest militārās apmācības Latvijas studentiem augstskolas uzņēmušas piesardzīgi, pieļaujot, ka tās būtu atbalstāmas kā uz brīvprātības principiem balstītas papildu programmas.

Ķīnas izglītības ministrs Juaņs Guižeņs solījis aizliegt augstskolu mācību grāmatas, kurās tiek popularizētas "Rietumu vērtības", piektdien vēsta valsts mediji.

Pērn valsts augstskolu rektori guvuši no 17 000 līdz 154 000 latu (no 24 000 līdz 219 000 eiro) lielus ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija.

Valsts augstskolas, kuru apsaimniekošanā ir vairāki desmiti nekustamo īpašumu, uzskata, ka likuma uzliktie ierobežojumi, brīvi rīkoties ar tiem, ir kavēklis attīstībai. Īpaši neapmierinātas ar šādu situāciju ir Latvijas Universitāte (LU) un arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kuras nākotnē savu darbību vēlas koncentrēt vienuviet, nevis dažādās pilsētas daļās.

Latvijas augstskolas ir lielu izaicinājumu priekšā: studentu skaits sarūk, publiskais finansējums nav pietiekams, darba devēji nav apmierināti ar absolventu zināšanu un prasmju kvalitāti, tāpēc ir jādomā, ne tikai kā izdzīvot, bet kā attīstīties.

Koledžas jāintegrē augstskolās – tāds ir šā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kurss.

Nule Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotā aptauja liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta tās iniciēto augstskolu specializāciju un apvienošanu kā lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izmantojumu un starptautiskās konkurētspējas nodrošinājumu.

Augstskolu programmu dublēšanās reāla samazināšanās varētu tikt panākta aptuveni trīs gadu laikā, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijai pauda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektorei Dacei Markus uzlikts 50 latu naudas sods, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš izsprucis cauri sveikā, pateicoties pārkāpuma noilgumam.

NRA intervijā ar Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu, Rēzeknes augstskolas rektoru Edmundu Teirumnieku un Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Jāni Vētru tiek atzīts - esam vienīgā valsts ES, kur valsts finansējums vienam bērnudārza audzēknim gadā ir lielāks nekā vienam studentam.

Otrdien, 29.oktobrī, Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji dosies uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Ministru kabineta sēdēm, lai iestātos par finansējuma palielināšanu augstākai izglītībai, informē LSA Sabiedrisko attiecību vadītāja Armanda Vilcāne.

Saskaņā ar veikto pārbaužu rezultātiem Izglītības kvalitātes valsts dienests atzinis par vainīgu un piemērojis naudas sodu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektorei Dacei Markus par valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšanu, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

Lai uzlabotu mācību procesa kvalitāti un sniegtu ieguldījumu ekonomikā, būtu nepieciešams veicināt izglītības eksportu, kas savukārt būtu definējams kā valdības prioritāte, secināts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) un izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) tikšanās laikā ar Latvijas augstskolu rektoriem.