Atbalsta IZM ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanu

Jaunajā modelī atrunātie koeficienti, kas paredzēti dažādām studiju programmām, kā arī, piemēram, reģionālo augstskolu atbalstam, radījuši nesaskaņas starp Rīgas un reģionālajām augstskolām.

Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra šodien valdības sēdē uzsvēra, ka nebūtu pareizi iedalīt finansējumu, balstoties uz augstskolas attālumu no Rīgas. Vētra piekrita, ka ir jāatbalsta reģioni, tomēr, viņaprāt, tas neesot jādara ar koeficientu palīdzību. Vētra piedāvāja ieviest atbalsta mehānismus, kas, piemēram, paredzētu papildu budžeta vietu noteikšanu reģionālajām augstskolām.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš skaidroja, ka jaunais modelis paredz samazinātu koeficientu grupu skaitu, kas esot apsveicami. Tomēr viņš nepiekrita koeficientu samazinājumam, piemēram, humanitārajām zinātnēm. Auziņš uzsvēra, ka uzskats par to, ka šīs zinātnes ir mazāk darbietilpīgas, ir nepamatots.

Tāpat Auziņš bažījās par skaidru un pārbaudāmu indikatoru, kas noteiktu institūciju kvalitāti, trūkumu. Jaunais modelis paredz, ka finansējums augstskolām tiek piešķirts, arī balstoties uz augstskolas kvalitātes rādītājiem. Tomēr Auziņš pauda, ka pagaidām šie kvalitātes indikatori ir nepilnīgi izstrādāti.

Savukārt Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde, pretēji iepriekšminētajiem argumentiem, uzsvēra, ka reģionālajām augstskolām ir nepieciešams lielāks koeficients. Viņa nepiekrita, ka atbalsta forma būtu jāmaina. Tāpat viņa uzsvēra, ka jebkura reforma ir atbalstāma tikai gadījumā, ja tam ir nepieciešamais finansējums.

Rēveldes pozīciju atbalstīja arī Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, kurš gan nebija ieradies uz valdības sēdi, bet premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) "bija nodevis zīmīti".

Tomēr Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis Jānis Bernāts pauda, ka, apstiprinot informatīvo ziņojumu, būtu jāuzsver, ka jautājums par koeficientiem nebūtu jāuztver par galīgu, bet gan par diskutējamu.

Kā ziņots, valdība vairākas reizes atlika jautājuma izskatīšanu par jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa apstiprināšanu. Ministru prezidente toreiz ministrus informēja, ka, lai gan šis jautājums koalīcijas padomē ir atbalstīts, tomēr ir radusies vēlme "vairāk papētīt ciparus".

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra toreiz pauda viedokli, ka, iespējams, jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa pieņemšana valdībā tiek bremzēta. Pēc viņa teiktā Latvijas Radio, iemesls tam pamatā ir reģionālās augstskolas un Lielo pilsētu asociācija, kuru ieskatā nepieciešams uzlabot aprēķinus par to, cik liels bāzes finansējums ir jāpiešķir katram konkrētajam zinātnes virzienam.

Savukārt Ventspils Augstskola paudusi, ka reģionālajām augstskolām nepieciešams lielāks finansējums nekā augstskolām Rīgā.

Vētra uzskata, ka tie ir tehniski jautājumi, kurus var atrisināt pēc ziņojuma pieņemšanas. Viņaprāt, konceptuālo ziņojumu nepieciešams pieņemt, lai varētu virzīties uz priekšu jaunā modeļa ieviešanā.

Maija beigās valdībā iesniegtajā ziņojumā bija raksturoti finansēšanas modeļa izstrādei piesaistītās Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas izvirzītie scenāriji jauna finansēšanas modeļa ieviešanai un aplūkoti papildu nepieciešamie ieguldījumi no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Jauna finansēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajam zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam kopējais papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016.gadā ir 11 792 000 eiro, 2017.gadā - 15 251 000 eiro, 2018.gadā - 18 930 000 eiro.