Septiņās Latvijas augstskolās jau šobrīd uzsākts Eiropas Savienības fondu finansēts (290 000 eiro) Pasaules bankas pētījums, lai izvērtētu augstskolu pārvaldības efektivitāti. Pilotprojekts dos iespēju ne tikai saņemt starptautisko ekspertu bezmaksas konsultācijas, bet arī, balstoties uz viņu rekomendācijām, sagatavot jaunās ES struktūrfondu investīciju programmas.
Pētījuma mērķis ir Latvijas augstākās izglītības modernizācijai atbilstoša augstskolu pārvaldība un efektīva valsts budžeta ierobežoto resursu izmantošana, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projekta komunikācijas koordinators Toms Treibergs. Lai novērtētu pašreizējo situāciju, eksperti no vadošajām Eiropas augstskolām tiksies ar Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Vidzemes augstskolas, Daugavpils universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas (šīs mācību iestādes pilotprojektā piedalās brīvprātīgi) rektoriem, dekāniem, valdes locekļiem, atbildīgajiem par finansēm, kā arī studējošo pārstāvjiem. Pētījums tiks īstenots divos posmos. Pirmajā, kas ilgs līdz 2017. gada aprīlim, akcents tiks likts uz augstskolu iekšējo pārvaldību un finansēšanu, meklējot iespējas, kā Eiropas valstīs izmantotie iekšējās pārvaldības modeļi var tikt piemēroti Latvijas valsts dibinātajām augstskolām. Ekspertu grupa skatīs arī katras konkrētās institūcijas profilu - darbības virzienu, misiju, paredzēto stratēģisko nākotnes attīstību, tāpat arī absolventu karjeras sasniegumu un studijas pametušo rādītājus, kā arī mācībspēku un augstskolu institūtu pētnieku profesionālo attīstību pēdējo piecu gadu laikā. Tāpat tiks izpētīti augstskolu pārvaldes ievēlēšanas principi, sadalītās atbildības un pielāgotās kompetences, ārējo sadarbības partneru piesaiste augstskolu padomnieku statusā. Apsekojot iestāžu iekšējā finansējuma principus, tiks izvērtēts finansējuma plūsmas apjoms un cikliskums, kritēriji naudas piešķīrumam, izvērsts budžeta pārskats pēdējo piecu gadu laikā, augstskolas noteikumi līdzekļu izmantojumam un audita norisei, kā arī Eiropas Savienības nodrošināto pētniecības grantu apgūšana. Savukārt otrajā posmā (līdz 2018. gada jūnijam) tiks analizēta personāla atlase un atalgošana, kā arī inovāciju prasmju attīstība doktorantūrā ar akcentu uz cilvēkkapitāla atjaunotni.
Pēc viesošanās augstskolās un iepazīšanās ar to piedāvātajiem vadības un stratēģijas dokumentiem ekspertu grupa sagatavos rekomendācijas iestāžu darbības pilnveidošanai. Pētījuma ziņojumu prezentēšanai tiks rīkotas publiskās apspriešanas: divi darba semināri ziņojumu prezentēšanai un apspriešanai, kā arī konference pētījuma galarezultātu prezentēšanai un apspriešanai.
Vaicāts, ko konkrēti šāds pētījums dos Latvijas augstskolām, T. Treibergs norādīja, ka, pirmkārt, tā būs iespēja piedalīties pilotizpētē, saņemt bezmaksas starptautiska līmeņa ekspertu konsultācijas, pilnveidot savu pārvaldību, ņemot vērā Eiropas kolēģu pieredzi, un iegūt zināmu kvalitātes zīmi, kas tām ļaus sevi pārliecinoši pieteikt starptautiskajā izglītības tirgū. Otrkārt, pētījums ir ieguvums sektoram kopumā. Balstoties uz Pasaules bankas ekspertu rekomendācijām, tiks gatavotas jaunās Eiropas struktūrfondu investīciju programmas, kurām varēs pieteikties visas Latvijas augstskolas.
IZM pārstāvis atgādināja, ka saskaņā ar ES Padomes ieteikumu jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis jāvirza uz kvalitātes atalgošanu. Tāpat ir saņemts norādījums mērķtiecīgāk novirzīt finansējumu pētniecībai un stimulēt privātā sektora investīcijas inovācijā, pamatojoties uz viedās specializācijas ietvaru. To izdarīt ir iespējams tikai efektīvi pārvaldītās augstākās izglītības institūcijās, un to nodrošinās šis pētījums.