Daļai valsts augstskolu raizes dara tām piederošie nekustamie īpašumi, kuri vairs nav izmantojami mācību procesā. To apsaimniekošanai tiek tērētas lielas summas, bet pārdot īpašumus ir gana sarežģīts un ilgs process.
Turklāt – no darījuma iegūtā nauda nonāk Valsts kasē un līdz augstskolu maciņiem netiek. Patlaban tiek izstrādāti grozījumi Augstskolu likumā, kas ļaus atsavināšanu padarīt ātrāku un ērtāku.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir viena no īpašumiem bagātākajām augstskolām un lielākā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja Rīgā. Tai nākas tērēt ievērojamas summas arī par ēkām, kas tiek izmantotas tikai daļēji, piemēram, Ezermalas un Lomonosova ielā, kur šobrīd ir Mašīnbūves un transporta fakultāte un Aeronautikas institūts. Šīs struktūrvienības varētu pārcelt uz Ķīpsalu, kur izveidota RTU pilsētiņa, taču atstāt pilnīgi tukšas ēkas un maksāt par tām nebūtu jēgpilni, Neatkarīgajai skaidroja RTU pārstāvis Artūrs Zeps. Arī iznomāt ēkas ne vienmēr izdodas. Vislabākais risinājums būtu šos īpašumus pārdot un iegūtos līdzekļus ieguldīt RTU infrastruktūras attīstīšanā. Diemžēl valsts šim mērķim naudu nenodrošina, tāpēc jādomā pašiem, kur to rast, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja RTU rektors Leonīds Ribickis. Patlaban atsavināšanas process ir gauss un no darījuma iegūtā nauda aiziet vispirms Valsts kasē. Tā savulaik tika pārdota nepabeigtā kopmītņu ēka (tagad tur ir viesnīca Islande), bet iegūtie līdzekļi joprojām nav augstskolu sasnieguši. «Šo iemeslu dēļ nekustamo īpašumu atsavināšanu nesteidzinām. Lai situāciju mainītu, vajadzīgi grozījumi: tie ļautu paātrināt procesu un noteikt naudas apjomu, kas nonāktu augstskolas budžetā,» pauda A. Zeps. Viņš uzsvēra, ka Igaunijā jau 90. gados šis jautājums ticis sakārtots. Viņš neredzot iemeslus, kāpēc tam vajadzētu likt šķēršļus Latvijā. «Nu nav pamata bažām, ka augstskolas varētu naudu iztērēt kam citam, kā tikai infrastruktūras attīstībai. Jo jebkura atsavināšana notiks ar Ministru kabineta lēmumu, kurā viss būs atrunāts. Tas ir tāpat kā ar ES projektiem – finansējumu nevar izmantot kam citam, tikai konkrētajam mērķim,» piebilda RTU pārstāvis.
Arī Latvijas Universitāte (LU) vēlētos optimizēt savus īpašumus. Daļa vēsturisko celtņu vairs neatbilst mūsdienu prasībām, tāpēc jābūvē jaunas, līdzīgi kā tas darīts ar Dabaszinātņu centru Pārdaugavā. Piemēram, šobrīd LU vairs nebūtu vajadzīga ne vecā Ķīmijas, ne Bioloģijas fakultātes ēka. Ķīmijas fakultātes ēka savulaik piederējusi Franču licejam. To varētu atdot Rīgas pašvaldībai un apmainīt pret kādu citu, teica LU rektora biroja vadītāja Baiba Broka. Patlaban tiekot gatavota infrastruktūras attīstības stratēģija līdz 2021. gadam, un šajā dokumentā tad arī tiktu ietverti tie objekti, kurus vajadzētu pārdot.