Augstskolu skaits Latvijā ir pārāk liels, un tās būtu jāoptimizē – to savā pētījumā uzsvērusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tam piekrīt, norādot, ka pirmām kārtām būtu jāsāk ar Rīgas mācību iestādēm.
Jāatgādina, ka jau pirms pāris gadiem tika rosināts pievienot Latvijas Universitātei (LU) Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), bet Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - Latvijas Jūras akadēmiju (LJA). Taču realitātē uz priekšu nekas nav sakustējies. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa, iepazīstinot ar OECD pētījumu, vien atzina, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls un optimizāciju varētu sākt ar Rīgas augstskolām.
Daļu augstskolu varētu arī apvienot, tostarp arī RTU un LJA, Neatkarīgajai savu viedokli pauda RTU pārstāvis Artūrs Zeps. Prieks, ka OECD atzīmējusi šo problēmu, mudinot rast tam risinājumu. Taču, lai kaut ko virzītu uz priekšu, vajadzīga politiskā griba. Visticamāk, IZM būtu jāvēršas ar iesniegumu Ministru kabinetā, rosinot apvienot konkrētas valsts augstskolas, jo no laba prāta diez vai kāda izglītības iestāde vēlēsies tikt konsolidēta ar kādu citu. Jau ceturto gadu ministrijas un RTU līgumā par finansējumu ir iekļauts punkts par ciešāku sadarbību ar LSA un arī par abu augstskolu konsolidāciju. Taču realitātē nekas nenotiek. «LJA nevēlas pievienoties. Skaidrs, ka zināma neatkarība šādā gadījumā tiek zaudēta, taču var jau atrast variantus, kas apmierinātu abas puses,» teica A. Zeps. Līdzīgi piemēri ir gadījumos, kad koledžas pāriet augstskolu pārziņā, pārtopot par to aģentūrām. Iespējams, ka tieši ar tām arī būtu jāsāk augstāko izglītības iestāžu konsolidācija, pretējā gadījumā process uz priekšu nevirzīsies un ar laiku visi attapsies pie tukšām ēkām.
LJA rektors Jānis Bērziņš atzīst, ka kopš 1993. gada, kad akadēmija no RTU atdalījusies, universitāte vairākkārt vēlējusies atgūt bijušo struktūrvienību, un pēdējais lielākais vilnis bijis pirms pāris gadiem. Gan akadēmijas senāts, gan studenti toreiz nobalsojuši pret reorganizāciju. «Esam specifiska, reglamentēta profesionāla mācību iestāde, kam maz kopēja ar RTU. Mūsu diplomi ir atzīti pasaulē, un mūsu absolventiem nav problēmu dabūt darbu. Vai tā notiktu ar RTU diplomiem - grūti pateikt,» norādīja J. Bērziņš. Viņš esot pārliecināts, ka ne LJA, ne RTU no apvienošanās neko neiegūtu. Arī teritoriāli tas nebūtu lietderīgi - vieni atrodas Ķīpsalā, otri Daugavgrīvā. Šonedēļ ir paredzēta tikšanās ar RTU un IZM pārstāvjiem, arī ministru Kārli Šadurski - un, lai gan sarunas galvenais temats ir LJA zinātniskā institūta pievienošana RTU, ļoti iespējams, ka saruna pievērsīsies arī augstskolu konsolidācijai. J. Bērziņš pieļāva, ka tas varētu būt saistīts arī ar RTU finansiālo situāciju, kas nepavisam neesot viegla. Tiesa, arī akadēmijai raizes dara pasniedzēju algu jautājums - labus speciālistus ar 800 eiro (uz papīra) piesaistīt neesot iespējams. Par to tad vēstulē pavēstījuši Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kurš tik vien atbildējis, ka tā pāradresēta Finanšu ministrijai un IZM. Vaicāts, kādus optimizācijas variantus rektors tomēr saredz, kā vienu no iespējām viņš minēja pedagoģisko studiju programmu augstskolas.
Savukārt RPIVA par iespējām pievienoties LU šobrīd nav domājusi. Esot gan bijusi runa par sadarbību, bet šādu piedāvājumu ne no LU, ne IZM neesot rakstiski saņēmuši, skaidroja RPIVA rektora vietniece izglītības jautājumos Inese Freiberga.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra apliecināja, ka IZM savulaik vērsusies padomē ar lūgumu izvērtēt RTU un LJA un LU un RPIVA konsolidāciju, taču tas nebijis paredzēts iesniegšanai valdībā. Tad AIP nav atbalstījusi šādu soli. J. Vētra gan uzskata, ka vispirms būtu jāsāk nevis ar galvaspilsētas, bet reģionālo augstskolu tīkla izvērtēšanu.