Augstskolas

Pēdējā laika kampaņa par augstskolu vadības un ārzemju vieslektoru valodas prasību “nekavējošu atcelšanu” atspoguļo vai nu nespēju reāli domāt, vai vēlmi izdzēst latviešu valodu no augstākās izglītības un zinātnes jomām. Mēģināšu paskaidrot vienkārši.

Koalīcijas politiķiem ir atšķirīgas domas par prasību augstskolu rektoriem pārvaldīt valsts valodu.

Ar Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) līdzdalību izstrādāts priekšlikums likuma grozījumiem, kas atvieglotu augstskolu līgumu pārslēgšanu ar profesoriem, kuri ir bijuši ievēlēti amatā divus termiņus.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) tiek likvidēta, lai glābtu Latvijas Universitāti (LU), šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Jāsāk diskusija par augsto valsts valodas zināšanu prasību pārskatīšanu augstskolu akadēmiskajam personālam, pārliecināts Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.

2016./2017.akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) parakstījis izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) adresētu rezolūciju, aicinot viņu sniegt informāciju par plānotajām izmaiņām augstākās izglītības iestādēs, informē Ministru kabinets.

Runājot par augstskolu institucionālu apvienošanos, mēs varētu apstāties pie Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA), bet tālāk domāt par konkrētām studiju programmām, intervijā LNT raidījumam "900 skundes" norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Lielākais valsts budžeta finansēto studiju vietu pieaugums Latvijas augstskolās 2017.gadā plānots informācijas tehnoloģiju (IT), datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas, datorvadības un zinātnes studiju virzienos.

Klajā ir nācis jaunais pasaules augstāko izglītības iestāžu reitings. Šajā reitingā pēc īpašas 13 punktu sistēmas ir novērtētas un apkopotas 980 augstskolas.

Augstskolām jāpārorientē nākotnes plāni, pārejot no krīzes uz izaugsmi un stabilu attīstību, kā arī jāuzlabo studiju un pētniecības procesa efektivitāte, norādījuši Pasaules bankas starptautiskie eksperti, kuri izvērtēja septiņu Latvijas augstskolu pārvaldības modeli. Pašas mācību iestādes sagaida saņemt septembrī «personiskāku» izvērtējumu, cerot, ka tas palīdzēs atgūt krīzes gados nocirpto naudu.

Jau sākusies elektroniskā pieteikšanās studijām vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.Latvija.lv, kas piedāvā iespēju elektroniski pieteikties studijām 11 Latvijas augstskolās.

Šodien augstskolas sāks klātienē pieņemt reflektantu dokumentus studijām kādā no 11 Latvijas augstākās izglītības iestādēm, liecina informācija portālā "Latvija.lv".

Septiņās Latvijas augstskolās jau šobrīd uzsākts Eiropas Savienības fondu finansēts (290 000 eiro) Pasaules bankas pētījums, lai izvērtētu augstskolu pārvaldības efektivitāti. Pilotprojekts dos iespēju ne tikai saņemt starptautisko ekspertu bezmaksas konsultācijas, bet arī, balstoties uz viņu rekomendācijām, sagatavot jaunās ES struktūrfondu investīciju programmas.

Šodien sāksies vienotā uzņemšana studijām 11 augstskolās Latvijā, liecina informācija portālā "Latvija.lv".

Augstskolu skaits Latvijā ir pārāk liels, un tās būtu jāoptimizē – to savā pētījumā uzsvērusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tam piekrīt, norādot, ka pirmām kārtām būtu jāsāk ar Rīgas mācību iestādēm.

Valsts augstskolas rīcībai ar nekustamo īpašumu, ko tām bez atlīdzības nodevusi valsts, izstrādās nekustamo īpašumu attīstības plānu. To paredz šodien Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā.

Gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan arī daļa augstskolu vadītāju atzīst, ka Latvijā ir par daudz augstskolu. Kā šo iestāžu tīklu optimizēt, gatavas receptes nav, tomēr viena no biežāk minētajām svirām ir stingrākas akreditācijas prasības. Katrā ziņā konsolidācijas īstenošanai būtu vajadzīgs papildu finansējums, jo, vienkārši mehāniski slēdzot vai apvienojot augstskolas, pozitīvs rezultāts nebūtu gaidāms, domā nozarē strādājošie.

Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, ir publiskota statistika par izmaiņām valsts augstskolu budžeta vietās.

Daļai valsts augstskolu raizes dara tām piederošie nekustamie īpašumi, kuri vairs nav izmantojami mācību procesā. To apsaimniekošanai tiek tērētas lielas summas, bet pārdot īpašumus ir gana sarežģīts un ilgs process.