Koalīcijas politiķiem ir atšķirīgas domas par prasību augstskolu rektoriem pārvaldīt valsts valodu.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns aģentūrai LETA sacīja, ka viņam personīgi šķiet, ka konkrēto jautājumu par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektoru ir nepieciešams atrisināt. Vienlaikus politiķis piekrīt uzskatam, ka regulējuma mainīšana atsevišķu cilvēku dēļ ir slikts princips. Tomēr šajos gadījumos nepieciešams atrast risinājumu, ņemot vērā, ka runa ir par "augstas raudzes" profesionāļiem.
Smiltēns norādīja, ka ir iepazinies ar šo jautājumu, un vērsa uzmanību uz to, ka iepriekš starpvaldību līgums pieļāva izņēmumu, kas ļāva augstskolu vadīt bez valsts valodas zināšanām attiecīgajā augstajā līmenī. Starpvaldību līguma darbība ir beigusies un pagaidām nav saprotams, kāpēc tā nav atjaunota, norādīja "Vienotības" vadītāja vietnieks.
Politiķis pauda, ka, ja Latvija izglītības sfērā neies uz atvērtību un modernizāciju, tad izglītībā nebūs iespējams nodrošināt tik ļoti nepieciešamo kvalitatīvo izaugsmi. Jautājums, kā risināt situāciju ar prasību par rektoru valsts valodas zināšanām, vēl tiks apspiests "Vienotības" valdes sēdē, piebilda Smiltēns.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka, abstrahējoties no konkrētajiem gadījumiem, rektoram, kurš augstskolu pārstāv attiecībās ar valsti, ir jāzina valsts valoda. Viņš norādīja, ka nevar iedomāties gadījumu, kad augsta līmeņa speciālists no Latvijas kļūtu par augstskolas rektoru citā zemē un ka viņam nebūtu jāapgūst attiecīgās valsts valoda. Tāpēc nacionālā apvienība neatbalstīs kādu izmaiņu veikšanu normatīvajos aktos, sacīja Bērziņš.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norādīja, ka personīgi šajā jautājumā ir piesardzīgi noskaņots, jo uzskata, ka attiecībā uz valodas zināšanām ir nepieciešams ievērot stingrus nosacījumus. Tāpēc Krauze pats neatbalsta kādu izmaiņu veikšanu. Par šo jautājumu vēl tiks spriests ZZS valdē.
Kā ziņots, sākotnēji nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ apstiprināšanai Ministru kabinetā netika virzīts RJA rektora amatā ievēlētais Mels Kenijs. Vēlāk izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) pavēstīja, ka Juridiskā augstskola ir atradusi risinājumu, proti, Kenijs apgūst latviešu valodu likumā noteiktajā apmērā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvākajā laikā gaidīs, ka augstskola rektoru virzīs apstiprināšanai.
Iepriekš bija izskanējušas bažas, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Andress Pālzovs. Tomēr Šadurska pēdējie izteikumi liek pieļaut, ka augstskolas rektora amatam IZM varētu virzīt Pālsovu, ja viņa kandidatūru virzīs pati augstskola.