Runājot par augstskolu institucionālu apvienošanos, mēs varētu apstāties pie Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA), bet tālāk domāt par konkrētām studiju programmām, intervijā LNT raidījumam "900 skundes" norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Vaicāts, vai ir vēl kādi plāni par citu valsts augstskolu reorganizēšanu, ministrs uzsvēra, ka ir ļoti konkrēti plāni attiecībā uz valsts budžeta vietu sadali. "Proti, mums ir jāpiegādā augstskolām tādi resursi budžeta vietu veidā, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām," teica ministrs.
Reorganizējot RPIVA, četru gadu laikā rastos piecu miljonu eiro ietaupījums, norādīja izglītības un zinātnes ministrs. Vaicāts, kā veidosies šis ietaupījums, ministrs norādīja, ka, pirmkārt, tas veidosies, jo speciālisti tiks gatavoti vajadzīgajā apjomā. Šobrīd ik gadu grādu pedagoģijā iegūst apmēram 1000 jauniešu, kamēr strādāt skolās aiziet 300-400. Tātad tā ir divkārša pārprodukcija, skaidroja Šaduskis, paužot, ka ir iespēja vai nu nemitīgi prasīt papildu resursus, vai arī pārplānot sistēmu.
Lūgs komentēt, kāds varētu būt ideālais valsts augstskolu skaits, Šadurskis konkrētu ciparu nenosauca, bet norādīja, ka vēlētos nošķirt valsts augstskolas no koledžām. Attiecībā uz koledžām ir mērķis tās tuvināt ar augstskolām, bet pagaidām tās diezgan veiksmīgi strādājot katra savā konkrētā nišā, norādīja ministrs.
Savukārt attiecībā uz augstskolām, kā izteicās Šadurskis, mums ir lielie flagmaņi, piemēram, LU un Rīgas Tehniskā universitāte. Tad ir nišu augstskolas kā Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, kur diez vai ir iespējama kāda optimizācija.
Ir arī jautājums par LU un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas programmām. "[..] bet nu tas ir tiks sens stāsts un tur ir tik daudz cilvēcisko faktoru, ka diez vai ir iespējams kāds risinājums," pauda ministrs.
Vēl ir vairākas reģionālās augstskolas, kurām ir vairāk jāfokusējas uz reģionu vajadzībām, ko veiksmīgi dara, piemēram, Daugavpils Universitāte. Ministram simpatizējot arī citu reģionālo augstskolu "nišas meklējumi".
"Būtu diez gan bezatbildīgi pieķerties klāt reģionālajām augstskolām," pauda Šadurskis, skaidrojot, ka, pazūdot augstskolai, lielā mērā pazūd arī reģionālā attīstība.
"Runājot par augstskolu institucionālu apvienošanu, mēs varētu apstāties pie RPIVAS, bet tālāk domāsim pa konkrētām studiju programmām," uzsvēra Šadurskis.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
IZM skaidro, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200-400 personas gadā.
Līdz ar to IZM ieskatā ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām, pārliecināti IZM.