Augstskolām jāpārorientē nākotnes plāni, pārejot no krīzes uz izaugsmi un stabilu attīstību, kā arī jāuzlabo studiju un pētniecības procesa efektivitāte, norādījuši Pasaules bankas starptautiskie eksperti, kuri izvērtēja septiņu Latvijas augstskolu pārvaldības modeli. Pašas mācību iestādes sagaida saņemt septembrī «personiskāku» izvērtējumu, cerot, ka tas palīdzēs atgūt krīzes gados nocirpto naudu.
Īpašu uzmanību eksperti pievērsuši augstskolu (Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Vidzemes augstskolas, Daugavpils universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas) organizācijas struktūrai un tās atbilstībai mācību un pētniecības procesiem. «Tika konstatētas atsevišķas strukturālas nepilnības, kuru novēršana ievērojami uzlabotu augstskolu darba efektivitāti,» skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Pasaules bankas pētījuma projekta koordinators Reinis Ūdris, piebilstot, ka rekomendācijas, kā uzlabot studiju un pētniecības procesu, augstskolas saņem septembrī. Viņš uzsvēra, ka kopumā eksperti augstu novērtēja saikni starp studijām un pētniecības programmām. Tāpat viņi uzteikuši demokrātijas principu, kas ļauj visiem iesaistītajiem - akadēmiskajam un administratīvajam personālam, kā arī studentiem - piedalīties augstskolas pārvaldē.
R. Ūdris informēja, ka septembrī Latvijā ieradīsies vēl viena ekspertu komanda, kas analizēs augstskolu promocijas padomju darbību.
Projektā piedalījās arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Tās rektors Jānis Žīdens atzina, ka vērtējums no malas vienmēr ir svarīgs, jo nereti paši no iekšpuses tik labi neredzot, kas būtu uzlabojams. Viņš cerot, ka šis projekts būs arī kā atskaites punkts augstskolām, lai valdībai argumentēti varētu prasīt papildu finansējumu, proti, atdot krīzes gados atņemto naudu. Tā nepieciešama gan mācību procesa nodrošināšanai, gan arī ārvalstu studentu uzņemšanai. «Krītot pašmāju studentu skaitam, augstskolas arvien vairāk tiek mudinātas orientēties uz ārvalstniekiem. Lielajās universitātēs to skološana ir rentabla, bet mazajās, pie kurām pieder arī LSPA, ne. Bet bez materiālās bāzes uzlabošanas un papildu investīcijām to izdarīt būs grūti. Jo no izglītojamiem iekasēt vēl lielāku maksu nevaram, pretējā gadījumā vietējo studentu būs vēl mazāk,» teica J. Žīdens.
Savukārt Latvijas Universitātes administrācijas vadītāja padomnieks Ansis Grantiņš šo pētījumu saista ar citu Pasaules bankas pētījumu, kura rezultātā tapa augstskolu jaunais, tā sauktais trīs pīlāru finansēšanas modelis. «Mēs gribējām saņemt vērtējumu, vai tas, kā mēs sadalām finanšu resursus, ir efektīvi. Tā kā sistēma ir jauna, iespējams, ir ko uzlabot,» norādīja A. Grantiņš. To, vai dalība projektā dos labākas iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, nevarot apgalvot. Tomēr savi bonusi attiecībā uz Eiropas projektiem gan varētu būt.