Vēlas studēt jomās, kur liels risks kuplināt bezdarbnieku saimi

Šā gada augstskolu uzņemšanas statistika pamatstudijās nepārsteidz – vairākums reflektantu joprojām dod priekšroku studijām tajās jomās, kurās jau sen darba tirgus pārzinātāji norāda uz speciālistu pārprodukciju. Daudzi ir ar mieru šajās jomās studēt pat par maksu un uz inženierzinātnēm, kur gadu no gada tiek palielināts budžeta vietu skaits, neskatās.

Šodien beigsies elektroniskā pieteikšanās

Piemēram, Latvijas Universitāte līdz svētdienas pēcpusdienai bija saņēmusi vairāk nekā 9000 pieteikumu. Jāpiebilst, ka viens reflektants varēja iesniegt pieteikumus vairākās programmās, tāpēc pieteikumu ir vairāk nekā reģistrēto reflektantu. (Tas pats attiecas arī uz citām rakstā pieminētajām augstskolām, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, kas neiesaistījās vienotajā pieteikšanās sistēmā.) Vislielākā interese ir par studiju programmām Tiesību zinātne (uz 60 budžeta vietām pieteikušies 460 gribētāji), Ārstniecība (387 pieteikumi uz 50 budžeta vietām), Datorzinātnes (400 pieteikumu uz 220 budžeta vietām), Vadības zinības (305 pieteikumi uz 47 budžeta vietām), Komunikācijas zinātne (332 pieteikumi uz 25 valsts apmaksātām vietām) un Ekonomika (270 pieteikumi uz 40 budžeta vietām). Šīs programmas bija topā arī iepriekšējos gadus.

Tīkamāks humanitārais, sociālais virziens

Arī citu augstskolu uzņemšanas rezultāti apliecina – lielai daļai jauniešu tīkamāks šķiet humanitārais un sociālais studiju virziens, nevis inženierzinātnes (izņēmums ir IT joma).

Rīgas Tehniskā universitāte saņēmusi vairāk nekā 7700 pieteikumu, tajā skaitā 427 reflektanti budžeta grupā grib apgūt datorsistēmas, 382 IT, 288 būvniecību un 282 gūt izpratni par muitas un nodokļu administrēšanu.

Daugavpils universitātē vispopulārākās studiju programmas ir Fizioterapija, Informācijas tehnoloģijas, Tiesību zinātne, Psiholoģija, Dizains, Vides zinātne, Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari un Skolotājs (pirmsskolas un pamatizglītības (1.–3. klašu) skolotājs). No Liepājas universitātes piedāvātajām studiju iespējām vislielāko interesi raisījušas programmas Biznesa un organizāciju vadība, Tūrisma vadība un rekreācija, Kultūras vadība, Skolotājs (pirmsskolas izglītības skolotājs), Logopēdija. Latvijas Lauksaimniecības universitātē visvairāk pieteikumu saņēma programmas Veterinārmedicīna, Ekonomika, Lauksaimniecība, Būvniecība, Mežinženieris, bet Rēzeknes augstskolā – Tiesību zinātne, Uzņēmējdarbība, Vides inženieris, Ekonomika. Savukārt Ventspils augstskolā iecienītas ir Biznesa vadība, Datorzinātnes, Tulkošana (ar specializāciju angļu – latviešu – krievu/vācu valodā) un Vidzemes augstskolā – IT, Biznesa vadība, Komunikācija un sabiedriskās attiecības, Mediju studijas un žurnālistika un Tūrisma organizācija un vadība.

Bet no vairāk nekā 60 Rīgas Stradiņa universitātes programmām nemainīgi vislielāko interesi raisījusi Medicīna un Fizioterapija, no sociālo zinātņu bloka – Tiesību zinātne.

Budžeta vietu sadalījums

Sekojot darba devēju pieprasījumam un valsts ekonomikas attīstības tendencēm, pamazām tiek palielināts budžeta vietu skaits inženierzinātnēs, matemātikā un dabaszinātnēs. Šogad vairāk nekā 40% valsts finansēto budžeta vietu novirzītas šīm jomām. Šos procentus iecerēts kāpināt. Kopumā no valsts budžeta šogad tiek finansētas 29 958 valsts budžeta vietas 688 programmās 34 augstskolās un koledžās: inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecības studiju programmās ir pieejamas 9074 valsts finansētas vietas, humanitārajās zinātnēs un mākslā – 4057 vietas, sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesību jomā – 3656 vietas, veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā – 4880 vietas, dabas zinātnēs, matemātikā un IT – 3172 vietas, lauksaimniecībā – 715 vietas, izglītības jomas studiju programmās – 1985 studiju vietas, bet pakalpojumu jomā – 2419 vietas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

VIEDOKLIS

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore:

– Darba devēji uzmanību uz to, ka jauniešiem būtu vairāk jāizvēlas profesionālās izglītības virzieni un tehnisko zinību apguve, vērš jau vairākus gadus, tostarp – ceturto gadu veidojot darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu topu. Šogad viedokli tajā izteica 2046 darba devēji, kas ir 12 reižu vairāk nekā pirmajā topa tapšanas gadā.

Tas norāda uz darba devēju ilgtermiņa stratēģiju personāla piesaistē un vēlmi iesaistīties jauniešu karjeras izvēlē, veicinot ekonomisko attīstību Latvijā. Šogad darba devēju biežāk minēto profesiju lokā visbiežāk minētās ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares specialitātes, kā arī dažādas uzņēmuma darbības atbalsta profesijas (mārketings, finanses, grāmatvedība). Pirmajā ieteiktāko profesiju divdesmitniekā iekļuvušas un lielu kāpumu piedzīvojušas tūrisma speciālista (+14), pārtikas un dzērienu tehnologa (+5) un būvinženiera (+4) specialitātes.

Savukārt izglītības iestāžu vidū topa līdera godu saglabāja Rīgas Tehniskā universitāte, kurai sekoja Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, biznesa augstskola Turība un Banku augstskola. Domāju, jauniešiem, izvēloties turpmāko mācību virzienu, ir vērts ieklausīties darba devēju viedoklī. Tiesa, atgriežoties pie tehnisko zinību apguves, problēma jāmeklē nevis studiju virziena izvēlē, bet gan vispārējā izglītībā – augstskolu vadītāji ne reizi vien norādījuši, ka vājas matemātikas pamatzināšanas ir būtiskākais iemesls, kādēļ jaunieši, pat gribēdami, nevar izvēlēties mācības daudzās perspektīvās nozarēs vai arī pamet šīs studijas jau pirmajā mācību gadā. Tā ir problēma, kas risināma iespējami drīzāk.