Augļi

Bēdīgi slavenais auglis durians spēj piesmirdināt telpu kā nekas cits. Latvijā to veikalos iegādāties nav iespējams, tomēr paskatīties kā citi cenšas to ēst ir uzjautrinoši.

Bagātīgā un dāsnā rudens raža ir vitamīniem bagāta, tāpēc ir īstais laiks šo velšu baudīšanai. Stiprināt imunitāti garajam ziemas periodam vislabāk ir tieši ar sezonas augļiem un dārzeņiem.

Rīgas Centrāltirgus gluži vai lūst no dabas veltēm, ko sagādājis rudens. Šeit rodami ne tikai piemāju siltumnīcās auguši tomāti, gurķi un paprika, bet arī veselības uzlabošanai noderīgi produkti, kas palīdzēs pārlaist drēgno rudeni un dzestro ziemu.

Ministru kabinets, ārkārtas sēdē lemjot par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem 2018. gada budžetā, tostarp nolēma piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ja arī Saeima atbalstīs šo ieceri, tad nākamgad, piemēram, kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm veikalos vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.

Valdošās koalīcijas atbalstītais Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājums samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir laba ziņa patērētājiem, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji.

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Par Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem veikalos arī turpmāk būs jāmaksā 21% PVN likme. Valdība vakar neskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu šiem produktiem PVN likmi samazināt līdz 5%, turklāt, pat ja šī ideja vakar tiktu apspriesta, nav zināms, vai tā gūtu Ministru kabineta atbalstu.

Zemkopības ministrija (ZM) ierosina Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%, jo tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstī Lietuvā sākušās diskusijas par iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Neatkarīgā pēta, cik veikalos maksātu augļi un dārzeņi, ja tos apliktu ar 5% PVN nodokli pašreizējā 21% vietā.

Programma "Augļi skolai" pozitīvi ietekmējusi skolēnu ēšanas paradumus, šodien žurnālistiem atzina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" programmas "Skolas auglis" pētījuma autori.

Sabiedrībā valda daudz mītu un stereotipu par dārzeņu un augļu uzturvērtību ziemā – tiek apšaubītas gan šo produktu īpašības, gan veselīgums. To apstiprināja arī nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla “ELVI” veiktās aptaujas rezultāti, kur 70,4% respondentu norādīja - augļi un dārzeņi ziemā nav tik vērtīgi, kā citos gadalaikos.

Sociālajā medijā facebook.com kāds Aizkraukles veikala "Maxima" apmeklētājs iemūžinājis situāciju, kurā veikala darbiniece ar kājām kāpj uz greipfrūtiem, lai notīrītu plauktu.

2014. gadā ik dienu augļus lietoja 46% sieviešu un 32% vīriešu, savukārt dārzeņus lietoja 47% sieviešu un 37 % vīriešu

Kāds sociālo tīklu lietotājs vietnē twitter dalījies ar kādu patiešām “izdevīgu piedāvājumu” no Maxima lielveikala.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) veselīga uztura iniciatīva 5 dienā (5 a day) paredz, ka cilvēkam dienā būtu jāuzņem vismaz piecas porcijas jeb 400 gramu augļu un dārzeņu, bet vienu porciju būtu ieteicams aizstāt ar sulas glāzi, kas pēc īpašībām ir auglis vai dārzenis.

Pasaules un vietējā tirgū turpinās lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu samazināšanās. Tuvākajā laikā paredz cenu stabilitāti ar lejupslīdošu tendenci.

Veikalā varam redzēt dažādus banānus, sākot no pilnīgi zaļiem, beidzot ar melniem plankumiem klātiem. Kādus izvēlēties?

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) organizēja pirmo LLKA Augļu un dārzeņu nozares grupas sanāksmi, kurā par vadītāju tika ievēlēta kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa, bet par vadītājas vietnieci LPKS "Baltijas Ogu kompānija" valdes locekle Māra Rudzāte.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju informētības līmeni par veselīgu uzturu, Latvijas Augļkopības asociācija 2011. gadā veica pētījumu, aptaujājot respondentus no 17 – 74 gadu vecumam. Kaut arī lielākā daļa respondentu, proti, 83,2% uzskata, ka ir pietiekami informēti par ogu un augļu pozitīvo ietekmi uz veselību, tomēr dati liecina, ka praksē ogu un augļu patēriņš joprojām ir nepietiekams.