Vienojas par vietējo augļu, ogu un dārzeņu plašāku pieejamību veikalos

© Pixabay

Pirmdien, 6.jūlijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un lauksaimnieku un tirgotāju nevalstisko organizāciju vadītāji parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu Latvijā ražotu kvalitatīvu augļu, ogu un dārzeņu vēl plašāku pieejamību patērētājiem un atbalstītu Latvijas augļu, ogu un dārzeņu ražotājus Covid-19 krīzes ekonomisko seku pārvarēšanā.

Sadarbības memorands paredz visu iesaistīto pušu sadarbību, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu lielāku Latvijā ražotu augļu, ogu un dārzeņu īpatsvaru tirdzniecības vietās.

Zemkopības ministrija nodrošinās nepieciešamās sarunas, lai veidotu ražotāju vēl ciešāku kopdarbība ar tirgotājiem vietējās augļu, ogu un dārzeņu produkcijas nodrošināšanā, kā arī turpinās īstenot ES atbalsta programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra: "Ar šo memorandu esam vienojušies un darīsim visu iespējamo, lai mūsu veikalu plauktos arvien plašākā klāstā būtu pieejami tieši Latvijā audzēti augļi, ogas un dārzeņi. Jo vairāk pašmāju produkcijas, tostarp arī augļi, ogas un dārzeņi būs tirdzniecībā, jo lielāka iespēja un arī motivācija pircējiem būs izvēlēties tieši Latvijas dārzos un laukos ražoto. Zemkopības ministrija turpinās strādāt pie tā, lai saglabātos samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem, savukārt tuvākajos gados lai šāda samazinātā PVN likme tiktu piemērota arī svaigai gaļai, zivīm, olām un pienam. Svaigiem un kvalitatīviem pašmāju pārtikas produktiem ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, un sabiedrībai nav par tiem jāpārmaksā."

Lai īstenotu izvirzītos mērķus, lauksaimnieku organizācijas aicinās augļu, ogu un dārzeņu ražotājus paplašināt augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu savās saimniecībās, mudinās lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības sadarboties ar vietējiem dārzeņu ražotājiem, palīdzēs veidot ciešāku kooperāciju starp ražotājiem un iesaistīsies vietējo augļu, ogu un dārzeņu popularizēšanā.

"Sadarbības memorands veicinās Latvijā ražotu kvalitatīvu augļu, ogu un dārzeņu pieejamību patērētājiem, uzlabos vietējo zemnieku konkurētspēju vietējā tirgū. Apliecinājums tam ir piecu procentu PVN likmes ieviešana augļiem, ogām un dārzeņiem, kas ir rezultējies nodarbinātības, produkcijas apjomu pieaugumā veikalu plauktos, kuros arvien vairāk varam izvēlēties vietējās izcelsmes augļus, ogas un dārzeņus," atzīmēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsvēra: "Citās valstīs šāda veida sadarbība starp ražotājiem un tirgotājiem ir ierasta prakse, tāpēc priecē, ka arī mēs beidzot saprotam: lai panāktu iespējami labākus risinājumus, jāstrādā kopā. Vieni no galvenajiem tirgus spēlētājiem, uz kuriem balstās memoranda īstenošana no lauksaimnieku puses, ir kooperatīvi - tas pierāda kooperācijas pieaugošo lomu lauksaimniecības kopējās izaugsmes veicināšanā. Svarīgi, lai memorandā norādītie mērķi un uzdevumu tiek realizēti arī dzīvē, nevis paliek tikai uz papīra."

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja: "Mūsu - lauksaimnieku, galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pamata pārtikas produktiem. Tomēr ne vienmēr vietējie dārzeņi, augļi un ogas veikalu tīklos ir pieejami pietiekamā apjomā, tāpēc mēs ceram, ka šī memoranda noslēgšana veicinās Latvijā audzētās produkcijas pieejamību iedzīvotājiem. Arī turpmāk strādāsim, lai palielinātu vietējo augļu, ogu un dārzeņu īpatsvaru veikalu plauktos līdz dominējošam līmenim un lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar svaigu, veselīgu un garšīgu vietējo produkciju."

Tirgotāju organizācijas atbalstīs produkcijas popularizēšanu, izplatīšanu un produkcijas pārdošanas apjoma palielinājumu savās mazumtirdzniecības ķēdēs, stiprinās sadarbību ar Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem un palielinās vietējo augļu, ogu un dārzeņu īpatsvaru, lai sezonas laikā vietējā produkcija izceltos mazumtirdzniecības ķēžu klāstā un veidotu tā lielāko daļu.

"Jau pašlaik Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas biedru - lielāko tirdzniecības ķēžu veikalos sezonā realizējam vairāk nekā 80 procentus Latvijā audzētu dārzeņu, augļu un ogu. Memorands aktualizēs prioritāti visos Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārdot Latvijā audzētu produkciju, un tas būs nopietns atbalsts Latvijas dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem, kā arī nepārprotams signāls pircējiem Latvijas mazumtirdzniecības veikalos iegādāties tieši Latvijā audzēto," atzīmēja, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis.

"Tam, ka tirdzniecības uzņēmumi sadarbībā ar lauksaimniekiem spēj apgādāt veikalus, nodrošinot veselīgu pārtiku par pieejamām cenām pietiekamā daudzveidībā, ir tieša ietekme uz sabiedrības veselību un labklājību kopumā. Ļoti svarīga šajā ziņā ir samazinātās PVN likmes saglabāšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā arī jānosaka šāda likme citiem veselīgiem ikdienas pārtikas produktiem. Tas sasaucas ar Eiropas Komisijas pieņemto jauno stratēģiju par pārtiku: veidot taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu, iekļaujot stratēģiju "No lauka līdz galdam". Parakstot šo memorandu, arī mēs apliecinām atbalstu šīm divām stratēģijām, kas viena otru savstarpēji pastiprina, vienojot kopā lauksaimniekus, pārstrādātājus un tirgotājus mūsu patērētāju apgādāšanā ar veselīgu pārtiku," uzsvēra Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Memoranda izpildes gaita un turpmākās sadarbības attīstības iespējas tiks analizētas ne retāk kā reizi trīs mēnešos. Memorandu parakstījis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais