Astronomija

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Dr. Ilgonis Vilks mikroblogošanas vietnē twitter padalījies ar novērojumiem

Sestdien 8.aprīlī SIA StarSpace observatorijā netālu no Suntažiem notiks ikgadējais pavasara debess vērotāju salidojums jeb StarParty, kurā aicināti piedalīties gan astronomijas interesenti, gan tie, kuri debesīs veras reti. Pasākums, kas pirmo reizi tika organizēts Starptautiskā astronomijas gada ietvaros 2009.gada aprīlī, no teleskopu īpašnieku un debess vērotāju sanākšanas ir izaudzis par vērienīgu informatīvi-izklaidējošu pasākumu visa vakara garumā.

Kos­mis­kā te­le­sko­pa «Hub­ble» ie­gū­tās fo­to­grā­fi­jas ļā­vu­šas Mē­ri­len­das uni­ver­si­tā­tes as­tro­no­mu gru­pai se­ci­nāt, ka vis­maz di­vi no piec­iem pun­dur­pla­nē­tas Plū­to­na pa­va­do­ņiem at­ro­das ha­otis­kā kus­tī­bā. Žur­nā­lā «Na­tu­re» zi­nāt­nie­ki no­rā­da, ka tas pats va­rē­tu at­tiek­ties arī uz vēl di­viem ma­zā­ka­jiem Plū­to­na pa­va­do­ņiem. Ļo­ti ie­spē­jams, ka tais­nī­ba ir tiem, ku­ri uz­ska­ta, ka Plū­tons un par tā lie­lā­ko pa­va­do­ni uz­ska­tī­tais Ha­rons pa­tie­sī­bā vei­do du­bult­pla­nē­tu sis­tē­mu.

Mi­či­ga­nas šta­ta uni­ver­si­tā­tes zi­nāt­nie­kiem, ie­spē­jams, iz­de­vies no­skaid­rot, kā­dēļ dau­dzās ga­lak­ti­kās jau pirms mil­jar­diem ga­du fak­tis­ki ap­stā­jies jaun­u zvaig­žņu vei­do­ša­nās pro­cess un tās kļu­vu­šas par ve­cu un mir­sto­šu zvaig­žņu kap­sē­tām. Fi­zi­kas un as­tro­no­mi­jas pro­fe­so­ra Mar­ka Vo­ita va­dī­tā zi­nāt­nie­ku gru­pa uz­ska­ta, ka pa­pil­dus mel­no cau­ru­mu ie­tek­mei sa­vu ar­ta­vu dod arī su­per­no­vas, kas no ga­lak­ti­kām bur­tis­ki «iz­mēž» gā­zes un pu­tek­ļus, no ku­riem va­rē­tu ras­ties jaun­as zvaig­znes.

Mū­su pa­šu ga­lak­ti­kā jeb Pie­na Ce­ļā vien va­rē­tu būt mil­jar­diem pla­nē­tu, uz ku­rām ir dzī­vī­bai pie­mē­ro­ti ap­stāk­ļi, vis­maz mū­su iz­prat­nē. Šā­das ap­lē­ses vei­ku­ši Aus­trā­li­jas Na­ci­onā­lās uni­ver­si­tā­tes un Ko­pen­hā­ge­nas Nil­sa Bo­ra in­sti­tū­ta zi­nāt­nie­ki, ku­ru pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti pub­li­cē­ti žur­nā­lā «Monthly No­ti­ces of the Royal As­tro­no­mi­cal Society».

Ame­ri­kā­ņu zi­nāt­nie­ki ie­ro­si­nā­ju­ši mū­su pla­nē­tas or­bī­tā no­gā­dāt ele­men­tār­da­ļi­ņu pa­āt­ri­nā­tā­ju, kas ļau­tu pē­tīt to ele­men­tār­da­ļi­ņu īpa­šī­bas, kas no kos­mo­sa tu­vo­jas mū­su pla­nē­tai. Zi­nāt­nis­kā in­stru­men­ta pa­pil­du efekts bū­tu tāds, ka po­lār­blāz­mas va­rē­tu no­vē­rot jeb­ku­ros pla­tu­ma grā­dos, rak­sta «Jo­ur­nal of Geophysical Re­se­arch».

22.septembrī tiek rīkota Starptautiskā Mēness novērojumu nakts, kuras ietvaros vairāk nekā simts vietās visā pasaulē notiks Mēness novērojumi un tematiski pasākumi.

Šorīt retā astronomiskā parādība - Venēras pāriešana pāri Saules diskam jeb Venēras tranzīts - Latvijā vislabāk bija vērojams Kurzemē, bet citviet vērošanai traucēja mākoņi.

10. decembra pēcpusdienā, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, Latvijas iedzīvotāji varēs kļūt par visai neparasta notikuma aculieciniekiem, jo neilgi pirms saulrieta ziemeļaustrumos lēks satumsis Mēness.

Sestdien no plkst. 20:00 Latvijā būs novērojams Drakonīdu meteoru plūsmas maksimums, kas īpaši labvēlīgos apstākļos varētu izvērsties par zvaigžņu lietu.

Decembra vidū pacietīgākajiem skatītājiem tumšajās debesīs būs iespēja redzēt kādu ātru un spožu "krītošu zvaigzni", aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

Šajās naktīs gaidāms krāšņs perseīdu lietus, kas būs novērojams, ja debesis būs skaidras.

Šovakar daudzviet Latvijā astronomu vai astronomijas entuziastu pavadībā interesenti varēs caur teleskopu vērot debesis.

Amerikāņu astronomi ap Saturnu atklājuši gigantisku, agrāk nezināmu gredzenu, kas sastāv no putekļiem un ledus un praktiski neatstaro redzamu gaismu, tādēļ līdz šim par viņu nekas nebija zināms, ziņo BBC.

9. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Mazajā zālē, Akadēmijas laukumā 1, 3. stāvā tiks atklāta Starptautiskā astronomijas gada ietvaros rīkotās populārzinātniskās konferences "Astronomija Latvijā" pirmā darba diena.