Šorīt Venēras tranzīts vislabāk Latvijā bijis vērojams Kurzemē
Šorīt retā astronomiskā parādība - Venēras pāriešana pāri Saules diskam jeb Venēras tranzīts - Latvijā vislabāk bija vērojams Kurzemē, bet citviet vērošanai traucēja mākoņi.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills, lai arī Rīgā mākoņi traucēja pilnvērtīgi Venēras tranzītam sekot līdzi no paša sākuma līdz beigām, tomēr ik pa brīdim starp mākoņiem pavērās iespēja vērot šo astronomisko parādību.
Rīgā organizētajā publiskajā Venēras tranzīta novērošanas vietā Daugavmalā pie "Swedbank" ēkas šorīt pulcējās līdz 50 cilvēku, taču bija arī tādi, kas ieradās uz vērošanas pasākumu, bet mākoņu dēļ ilgi neuzkavējās.
Rīgas tuvumā vislabāk Venēras tranzīts bija vērojams Jūrmalā, kur stundu pirms šīs astronomiskās parādības beigām mākoņi izklīda. Kurzemē Venēras tranzītam vērotāji varēja sekot līdzi no paša sākuma līdz pat beigām, bet Vidzemē vietām dažiem pat starp mākoņiem izdevies iegūt labus attēlus ar šo astronomisko parādību, norādīja Gills.
"Tiem, kas vēroja Venēras tranzītu, bija interesanti. Tāpat kā ir gardēži, kas nogaršo retus ēdienus, tāpat ir cilvēki, kas priecājas par šādām astronomiskām parādībām," sacīja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis.
Jau ziņots, ka nākamo reizi Venēras tranzīts notiks tikai pēc 105 gadiem.
Venēras tranzīts nozīmē to, ka uz Saules fona vairāku stundu garumā būs novērojama Venēra. Rīgā, tāpat kā pārējā Eiropas teritorijā, šis notikums bija vērojams agri no rīta līdz ar saullēktu. Šajā brīdī Saule atšķīrās no ierastās ar to, ka uz tās gandrīz pa vidu bija neliels melns aplis, kas trīs stundu laikā lēnām pārvietojās pāri Saules diskam.
Debesu vērotāji šorīt varēja kļūt par lieciniekiem savdabīgai planētu konfigurācijai, kad otrā planēta no Saules nostājās uz vienas līnijas, kas iedomāti ir novelkama starp Zemi un Sauli.
Mūsdienās šāda astronomiskā parādība ir laba iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu unikālu iespaidu, bet 18.gadismtā un 19.gadsimtā Venēras tranzīts bija vienīgā metode, lai noteiktu Saules sistēmas patiesos izmērus. Līdz šo novērojumu veikšanai bija izrēķinātas planētu orbītas relatīvos attālumos, taču nebija konkrēta novērtējuma attāluma mērvienībās, cik īsti tālu no Zemes ir Saule un kādi ir citu planētu orbītu izmēri. Lai veiktu aprēķinus, bija jāiegūst novērojumi no dažādām pēc iespējas attālām Zemes vietām. Šī iemesla dēļ 18.gadsimtā un 19.gadsimtā tika organizētas eksotiskas Venēras tranzīta novērojumu ekspedīcijas uz Sibīriju, Indiju, Ameriku un Kluso okeānu, kas ilga vairākus gadus.
20.gadsimtā šī astronomiskā parādība nebija novērojama.