ZINĀTNE: Su­per­no­vas brem­zē jaun­u zvaig­žņu vei­do­ša­nos

Mi­či­ga­nas šta­ta uni­ver­si­tā­tes zi­nāt­nie­kiem, ie­spē­jams, iz­de­vies no­skaid­rot, kā­dēļ dau­dzās ga­lak­ti­kās jau pirms mil­jar­diem ga­du fak­tis­ki ap­stā­jies jaun­u zvaig­žņu vei­do­ša­nās pro­cess un tās kļu­vu­šas par ve­cu un mir­sto­šu zvaig­žņu kap­sē­tām. Fi­zi­kas un as­tro­no­mi­jas pro­fe­so­ra Mar­ka Vo­ita va­dī­tā zi­nāt­nie­ku gru­pa uz­ska­ta, ka pa­pil­dus mel­no cau­ru­mu ie­tek­mei sa­vu ar­ta­vu dod arī su­per­no­vas, kas no ga­lak­ti­kām bur­tis­ki «iz­mēž» gā­zes un pu­tek­ļus, no ku­riem va­rē­tu ras­ties jaun­as zvaig­znes.

Pē­tī­ju­mā, kas pub­li­cēts iz­de­vu­mā «Astrophysical Jo­ur­nal Let­ters», Marks Vo­its un vi­ņa ko­lē­ģi at­gā­di­na, ka ga­lak­ti­ku evo­lū­ci­ja un jaun­u zvaig­žņu dzim­ša­nas āt­rums at­ka­rīgs no tā, cik daudz «būv­ma­te­ri­ālu» ir ga­lak­ti­kā, un no šīs vie­las tem­pe­ra­tū­ras. Mel­no cau­ru­mu ak­ti­vi­tā­te no­ved pie gā­zu uz­kar­ša­nas, kas liedz vei­do­ties jaun­ām zvaig­znēm. Ta­ču te­orē­tis­kās ap­lē­ses lie­ci­na, ka ar to vien ne­pie­tiek – mel­nie cau­ru­mi nav ak­tī­vi vi­su lai­ku, tā­pēc pa­kā­pe­nis­ki gā­zei bū­tu jā­at­dziest un jā­at­sā­kas zvaig­žņu vei­do­ša­nās pro­ce­sam. Ta­ču, pēc Mi­či­ga­nas šta­ta uni­ver­si­tā­tes zi­nāt­nie­ku do­mām, ša­jā brī­dī tal­kā mel­na­jiem cau­ru­miem nāk su­per­no­vas – mir­sto­šas zvaig­znes, kas iz­vei­do­jas, sa­plūs­tot bal­ta­jiem pun­du­riem vai tiem ap­ri­jot kai­mi­ņu zvaig­znes ma­tē­ri­ju. Zi­nāt­nie­ki no­rā­da, ka pēc šā­dām sa­dur­smēm tu­vē­jā ap­kai­mē eso­šā nei­trā­lā gā­ze tiek uz­kar­sē­ta un sa­sniedz 250 km/sek. lie­lu āt­ru­mu, kas ir pie­tie­kams, lai to iz­mes­tu no ga­lak­ti­kas. Pēc Mar­ka Vo­ita do­mām, abi pro­ce­si ir sais­tī­ti un tie­ši mel­no cau­ru­mu ak­ti­vi­tā­te ra­da vis­lab­vē­lī­gā­kos ap­stāk­ļus, lai su­per­no­vas va­rē­tu pa­veikt sa­vu «tī­rī­ša­nas dar­bu».