Mičiganas štata universitātes zinātniekiem, iespējams, izdevies noskaidrot, kādēļ daudzās galaktikās jau pirms miljardiem gadu faktiski apstājies jaunu zvaigžņu veidošanās process un tās kļuvušas par vecu un mirstošu zvaigžņu kapsētām. Fizikas un astronomijas profesora Marka Voita vadītā zinātnieku grupa uzskata, ka papildus melno caurumu ietekmei savu artavu dod arī supernovas, kas no galaktikām burtiski «izmēž» gāzes un putekļus, no kuriem varētu rasties jaunas zvaigznes.
Pētījumā, kas publicēts izdevumā «Astrophysical Journal Letters», Marks Voits un viņa kolēģi atgādina, ka galaktiku evolūcija un jaunu zvaigžņu dzimšanas ātrums atkarīgs no tā, cik daudz «būvmateriālu» ir galaktikā, un no šīs vielas temperatūras. Melno caurumu aktivitāte noved pie gāzu uzkaršanas, kas liedz veidoties jaunām zvaigznēm. Taču teorētiskās aplēses liecina, ka ar to vien nepietiek – melnie caurumi nav aktīvi visu laiku, tāpēc pakāpeniski gāzei būtu jāatdziest un jāatsākas zvaigžņu veidošanās procesam. Taču, pēc Mičiganas štata universitātes zinātnieku domām, šajā brīdī talkā melnajiem caurumiem nāk supernovas – mirstošas zvaigznes, kas izveidojas, saplūstot baltajiem punduriem vai tiem aprijot kaimiņu zvaigznes matēriju. Zinātnieki norāda, ka pēc šādām sadursmēm tuvējā apkaimē esošā neitrālā gāze tiek uzkarsēta un sasniedz 250 km/sek. lielu ātrumu, kas ir pietiekams, lai to izmestu no galaktikas. Pēc Marka Voita domām, abi procesi ir saistīti un tieši melno caurumu aktivitāte rada vislabvēlīgākos apstākļus, lai supernovas varētu paveikt savu «tīrīšanas darbu».