Astronomijas aprindās notiek diskusijas par noslēpumainu objektu ar neparastu trajektoriju, kas tuvojas Saules sistēmas iekšējai daļai. Tā kustība neseko ierastajām orbītām — tas lido pa hiperbolisku trajektoriju, kas liecina par ārpuszemes izcelsmi.
Zemes iedzīvotāji varēs vērot unikālu astronomisku notikumu. 2027. gada 2. augustā Mēness uz sešām minūtēm pilnībā aizklās Sauli. Šis būs garākais 21. gadsimta aptumsums.
Melnais caurums var radīt tumša, klusa tukšuma tēlu, taču tagad astronomiem ir materiāls, kas parāda pretējo. Patiesībā supermasīvais melnais caurums mūsu galaktikas centrā vairāk atgādina uguņošanu, vēsta “ABC Australia”.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, ogleklis uz Zemes un līdz ar to arī mūsu ķermeņos, visticamāk, kādu laiku pavadīja ārpus Piena Ceļa galaktikas, pirms veidojās mūsu planēta, raksta cosmosmagazine.com.
Oktobris ir sācies karsti. Zinātnieki šonedēļ atklājuši masīvu, “X” klases saules uzliesmojumu. Aprēķināts, ka šis ir otrais spēcīgākais šāda veida uzliesmojums uz saules pēdējo septiņu gadu laikā, vēsta portāls space.com.
Jau šoruden zinātnieki mums sola kosmisku pārsteigumu - Zemei parādīsies otrs dabiskais pavadonis, lai arī ļoti niecīgs - tikai aptuveni 10 metru diametrā, raksta “BBC”.
Atklājumā, kas apšauba mūsu izpratni par Zemes seno vēsturi, pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus, kas liecina, ka Zemei varētu būt bijusi gredzenu sistēma, kas veidojusies pirms aptuveni 466 miljoniem gadu, neparasti intensīvas meteorītu bombardēšanas periodā, vēsta portāls phys.org.
Astronomi, izmantojot NASA/ESA Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, ir apstiprinājuši, ka supermasīvi melnie caurumi var savās galaktikās “apēst” visu matēriju, kas ir nepieciešama jaunu zvaigžņu veidošanai, vēsta portāls “ScienceDaily”.
Šī nozare ir radījusi vienu no konsekventākajiem negatīvo rezultātu kopumiem zinātnes vēsturē. Vairāk nekā 60 gadus pētnieki ir mēģinājuši atrast vienu pārliecinošu pierādījumu, lai atbalstītu domu, ka mēs dalāmies Visumā ar citām saprātīgām būtnēm. Neskatoties uz šiem gadu desmitiem ilgajiem pūliņiem, viņiem nav izdevies izveidot nekādu kontaktu.
12P/Pons-Brooks komēta kļūst arvien spožāka un vietām jau ir redzama naksnīgajās debesīs, taču, lai to redzētu, joprojām ir nepieciešams binoklis vai teleskops. Tomēr tuvāko nedēļu laikā to būs iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci.
Pēc desmit gadus ilgušiem nakts debesu vērojumiem ir atklāts jauns, noslēpumains zvaigžņu veids, ko astronomi dēvē par "vecajiem smēķētājiem" jeb “old smokers”, raksta cnn.com.
Saule pašreizējā cikla ietvaros savu maksimālo aktivitāti sasniegs 2024. gadā, kas uz Zemes izraisīs magnētiskās vētras, kas notiks vairākas reizes mēnesī, medijiem pastāstīja kosmosa pētnieks, profesors Sergejs Bogačovs
Nākamgad gaidāms Saules aktivitātes maksimums, tāpēc ir "pietiekami augsta iespējamība", ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi un no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, varēs biežāk novērot ziemeļblāzmas, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).
Ventspils Augstskolas zinātnieku pētījumu astronomijā publicē viens no prestižākajiem jomas žurnāliem, aģentūru LETA informēja augstskolas pārstāve Inta Ozola.
Nezināms avots radiouzlidojumus uz Zemi raida jau vismaz kopš 1988.gada, un pētnieki joprojām nezina, kas šos radioviļņus sūta. To raksturs neatbilst nevienam modelim, kas varētu to izskaidrot, ziņo independent.co.uk.
Nākamgad debesīs būs vērojami četri dažādi aptumsumi, planētas un krītošās zvaigznes, informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.
Astronoma Ilgoņa Vilka ieraksts mirkoblogošanas vietnē Twitter licis diskusijā iesaistīties astrologam Kristapam Baņķim, kas Vilku nosauca par analfabētu astroloģijas lietās.