Astronomija

Marss un Jupiters naksnīgajās debesīs piedzīvos tuvāko tikšanos šajā desmitgadē, raksta "nationalpost.com".

Šī nozare ir radījusi vienu no konsekventākajiem negatīvo rezultātu kopumiem zinātnes vēsturē. Vairāk nekā 60 gadus pētnieki ir mēģinājuši atrast vienu pārliecinošu pierādījumu, lai atbalstītu domu, ka mēs dalāmies Visumā ar citām saprātīgām būtnēm. Neskatoties uz šiem gadu desmitiem ilgajiem pūliņiem, viņiem nav izdevies izveidot nekādu kontaktu.

Astronomi mūsu Piena Ceļa galaktikā ir identificējuši masīvāko melno caurumu līdz šim, kas izveidojies no eksplodējošas zvaigznes.

12P/Pons-Brooks komēta kļūst arvien spožāka un vietām jau ir redzama naksnīgajās debesīs, taču, lai to redzētu, joprojām ir nepieciešams binoklis vai teleskops. Tomēr tuvāko nedēļu laikā to būs iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci.

Pēc desmit gadus ilgušiem nakts debesu vērojumiem ir atklāts jauns, noslēpumains zvaigžņu veids, ko astronomi dēvē par "vecajiem smēķētājiem" jeb “old smokers”, raksta cnn.com.

Saule pašreizējā cikla ietvaros savu maksimālo aktivitāti sasniegs 2024. gadā, kas uz Zemes izraisīs magnētiskās vētras, kas notiks vairākas reizes mēnesī, medijiem pastāstīja kosmosa pētnieks, profesors Sergejs Bogačovs

Nākamgad gaidāms Saules aktivitātes maksimums, tāpēc ir "pietiekami augsta iespējamība", ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi un no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, varēs biežāk novērot ziemeļblāzmas, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).

Ventspils Augstskolas zinātnieku pētījumu astronomijā publicē viens no prestižākajiem jomas žurnāliem, aģentūru LETA informēja augstskolas pārstāve Inta Ozola.

Nezināms avots radiouzlidojumus uz Zemi raida jau vismaz kopš 1988.gada, un pētnieki joprojām nezina, kas šos radioviļņus sūta. To raksturs neatbilst nevienam modelim, kas varētu to izskaidrot, ziņo independent.co.uk.

Asteroīdam piešķirts Latvijas Universitātes (LU) nosaukums,  informēja LU Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvji.

Nākamgad debesīs būs vērojami četri dažādi aptumsumi, planētas un krītošās zvaigznes, informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.

Astronoma Ilgoņa Vilka ieraksts mirkoblogošanas vietnē Twitter licis diskusijā iesaistīties astrologam Kristapam Baņķim, kas Vilku nosauca par analfabētu astroloģijas lietās.

29 gadus vecais ārsts Sīds Taha brīvajā laikā aizraujas ar astronomiju un fotogrāfēšanu. Kosmosa entuziasts no sava pagalma iemūžina galaktiku, kas atrodas divu miljonu gaismas gadu attālumā. Sīds ir iemūžinājis gan Neovisas komētu, gan dažādus zvaigznājus. Bērnu ārsts, kurš dzīvo Apvienotajā Karalistē atzīst, ka ir grūti aprakstīt to, ko viņš ir redzējis. "Es redzu galaktikas, kas atrodas miljoniem gaismas gadu attālumā, patiešām spožas zvaigznes un zvaigznājus." Sīds uzsver, ka ir aizraujies ar astronomiju, jo tā viņam palīdz atbrīvoties pēc saspringtas darba dienas.

Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) rīkotajā balsojumā par piemērotāko vārdu citplanētai un tās zvaigznei atzīti vārdi Staburags un Liesma.

Šovakar Argentīnas un Čīles apvidū diena uz īsu brīdi pārvērtīsies naktī, lielā Dienvidamerikas un Klusā okeāna reģionā iestājoties Saules aptumsumam.

Šodien, dienas vidū Latvijas ziemeļos būs iespēja novērot daļēju Saules aptumsumu.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Dr. Ilgonis Vilks mikroblogošanas vietnē twitter padalījies ar novērojumiem

Sestdien 8.aprīlī SIA StarSpace observatorijā netālu no Suntažiem notiks ikgadējais pavasara debess vērotāju salidojums jeb StarParty, kurā aicināti piedalīties gan astronomijas interesenti, gan tie, kuri debesīs veras reti. Pasākums, kas pirmo reizi tika organizēts Starptautiskā astronomijas gada ietvaros 2009.gada aprīlī, no teleskopu īpašnieku un debess vērotāju sanākšanas ir izaudzis par vērienīgu informatīvi-izklaidējošu pasākumu visa vakara garumā.

Kos­mis­kā te­le­sko­pa «Hub­ble» ie­gū­tās fo­to­grā­fi­jas ļā­vu­šas Mē­ri­len­das uni­ver­si­tā­tes as­tro­no­mu gru­pai se­ci­nāt, ka vis­maz di­vi no piec­iem pun­dur­pla­nē­tas Plū­to­na pa­va­do­ņiem at­ro­das ha­otis­kā kus­tī­bā. Žur­nā­lā «Na­tu­re» zi­nāt­nie­ki no­rā­da, ka tas pats va­rē­tu at­tiek­ties arī uz vēl di­viem ma­zā­ka­jiem Plū­to­na pa­va­do­ņiem. Ļo­ti ie­spē­jams, ka tais­nī­ba ir tiem, ku­ri uz­ska­ta, ka Plū­tons un par tā lie­lā­ko pa­va­do­ni uz­ska­tī­tais Ha­rons pa­tie­sī­bā vei­do du­bult­pla­nē­tu sis­tē­mu.

Mi­či­ga­nas šta­ta uni­ver­si­tā­tes zi­nāt­nie­kiem, ie­spē­jams, iz­de­vies no­skaid­rot, kā­dēļ dau­dzās ga­lak­ti­kās jau pirms mil­jar­diem ga­du fak­tis­ki ap­stā­jies jaun­u zvaig­žņu vei­do­ša­nās pro­cess un tās kļu­vu­šas par ve­cu un mir­sto­šu zvaig­žņu kap­sē­tām. Fi­zi­kas un as­tro­no­mi­jas pro­fe­so­ra Mar­ka Vo­ita va­dī­tā zi­nāt­nie­ku gru­pa uz­ska­ta, ka pa­pil­dus mel­no cau­ru­mu ie­tek­mei sa­vu ar­ta­vu dod arī su­per­no­vas, kas no ga­lak­ti­kām bur­tis­ki «iz­mēž» gā­zes un pu­tek­ļus, no ku­riem va­rē­tu ras­ties jaun­as zvaig­znes.