Nākamgad gaidāms Saules aktivitātes maksimums, tāpēc ir "pietiekami augsta iespējamība", ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi un no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, varēs biežāk novērot ziemeļblāzmas, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).
2024.gads būs labvēlīgs Jupitera un Marsa novērojumiem. 14.augustā būs novērojama planētu konfigurācija, kad planētas atradīsies viena otrai blakus. Tikmēr no Zemes redzamo visspožāko planētu Veneru varēs novērot tikai gada sākumā rīta stundās un gada izskaņā vakaros. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 25.martu, bet labākā rīta redzamība gaidāma ap 5.septembri. Saturnu no jūlija varēs redzēt nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām - vakaros.
Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4.janvārī, 12.augustā un 14.decembrī, taču visu gadu varēs novērot arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas krītošās zvaigznes. LAB pieļauj, ka nākamgad varēs novērot arī kādu spožāku komētu, piemēram, Ponsa - Bruksa komētu aprīlī un Cučinšanas - "ATLAS" komētu oktobrī. Abu minēto komētu precīzu spožumu gan šobrīd esot grūti prognozēt.
2024.gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 18.septembrī Latvijā gaidāms daļējais Mēness aptumsums, kas sāksies plkst.5.12. Tā maksimums sagaidāms plkst.5.44, bet daļējais aptumsums beigsies plkst.6.17. Aptumsuma maksimālā fāze būs 0,091, tādēļ šo aptumsumu būs diezgan grūti pamanīt, jo nedaudz satumsusi būs ļoti maza Mēness diska augšējā daļa, skaidro LAB.
LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Biedrības biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.