Astronomi pamanījuši dīvainu signālu no kosmosa, kas atkārtojas ik pēc 22 minūtēm

Nezināms avots radiouzlidojumus uz Zemi raida jau vismaz kopš 1988.gada, un pētnieki joprojām nezina, kas šos radioviļņus sūta. To raksturs neatbilst nevienam modelim, kas varētu to izskaidrot, ziņo independent.co.uk.

Pētnieki saka, ka 35 gadu laikā avots ir regulāri raidījis 20 minūšu enerģijas sprādzienus, kuru spilgtums ievērojami atšķiras - ja parasti radio uzliesmojumi ilgst no milisekundēm līdz vairākām sekundēm, tad jaunatklātais avots sūta radiosignālus, kas atkārtojas ik pēc 22 minūtēm.

Pulsāri ir neitronu zvaigznes, kas ātri griežas, izlaižot radio sprādzienus, un šķērsojot Zemi, un, attrodoties gaismas ceļā, piemēram, no rotējošas bākas, emisijas var uztvert ļoti īsi un spilgti.

Zinātnieki uzskata, ka šis process var darboties tikai tad, ja pulsāra magnētiskais lauks ir spēcīgs un tas griežas pietiekami ātri - pretējā gadījumā nepietiktu enerģijas, lai redzētu pulsāru no Zemes. Tas ir novedis pie "pulsāra nāves līnijas" izveides, kas liecina, ka avotiem ir jāgriežas ātri un pietiekami spēcīgi, lai tos varētu atklāt.

Tomēr jaunatklātais objekts ar nosaukumu GPMJ1839-10 ir tālu aiz šīs robežas. Ja tas ir pulsārs, šķiet, ka tas darbojas tā, kā zinātnieki uzskatīja par neiespējamu.

Signāli uz Zemes ir konstatēti vismaz kopš 1988. gada - šādu atklājumi zinātnieki veica, pētot vecos ierakstus, taču tie iepriekš netika pamanīti. Pēc avota atklāšanas pētnieki pārbaudīja radio arhīvus un atklāja, ka avots atkārtojas vismaz 35 gadus.

Nākotnē šādā veidā var tikt veikti vairāk atklājumu, sacīja Makgila universitātes fizikas profesore Viktorija M. Kaspi. "Tikai laiks rādīs, kas vēl slēpjas šajos datos, un kādi novērojumi tiks atklāti daudzos astronomiskajos laika posmos."

Tas varētu ietvert paskaidrojumu arī par neparasto jaunatklāto avotu. Pārbaudot, vai datos ir līdzīga citu objektu kolekcija, pētnieki varētu izprast jaunatklāto emisiju mehānismus.