astma

Pelējums, kas veidojas no aizsvīdušiem pakešu logiem, negatīvi ietekmē plaušas – cilvēki sāk slimot ar hronisku bronhītu, astmu un biežāk inficējas ar vīrusiem. Šādu skarbu patiesību TV24 raidījumā “Ārsts atbild” atklāj Skrides Sirds klīnikas alergologs, pneimonologs Māris Bukovskis.

Piektdien publicēts pētījums žurnālā „Science Advances”, kas liecina, ka gāzes plīts un propāna ierīču izmantošana mājās palielina slāpekļa dioksīda (NO2) koncentrāciju līdz 75% no Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem par drošu līmeni sabiedrības veselībai.

Ja svētku laikā pēkšņi rodas slikta dūša, iesnas un sāk kņudēt kakls, iespējams, ka tā nebūt nav sezonāla saaukstēšanās - pastāv liela iespēja, ka tas ir Ziemassvētku eglītes sindroms, raksta “IFL Science”.

Ik gadu maija sākumā tiek atzīmēta Pasaules astmas diena, tādējādi informējot par astmas saslimšanas riskiem un ārstniecības iespējām. Astmas pacientu skaits visā pasaulē turpina pieaugt, taču joprojām valda daudz aizspriedumu un mītu par astmas simptomiem un ārstēšanas iespējām.

Kāds vīrietis ir neizpratnē - kā bērnam, kuram ir uzstādīta diagnoze bronhiālā astma, var būt iespējams, ka par astmai domātiem medikamentiem ir jāmaksā 50 eiro.

Elpošana ir tik pašsaprotama, ka mēs par to iedomājamies vien tad, kad tā ir apgrūtināta. Ja cilvēks aizelšas, uzkāpjot pa kāpnēm, vai izjūt diskomfortu aizlikta deguna dēļ, tās ir viegli risināmas problēmas – vajadzīgs vien mazliet laika vai labs deguna aerosols. Taču ko darīt, kad pēkšņi bez redzama iemesla trūkst elpas vai sākas mokoša klepus lēkme? Par biedējošo slimību astmu un kā ar to sadzīvot, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

Šovasar, kad daudzu slimību ārstēšanai nepieciešamajām zālēm ar valdības lēmumu tika palielināts valsts kompensācijas apmērs, astmas un citu elpceļu saslimšanu pacienti joprojām ir neziņā.

Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Veselības ministriju palielināt valsts kompensācijas apjomu medikamentiem elpceļu slimībām – astmai un hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS) – un noteikt to 100 procentu apmērā no zāļu cenas.

Latvijā hronisko obstruktīvo plaušu slimību (HOPS) joprojām diagnosticē maz, jo pacienti ar ilgstošu, smacējošu klepu pie ārsta vēršas nelabprāt, īpaši, ja viņi ir smēķētāji. Slimība diagnosticēta tikai septītai daļai no iedzīvotājiem, kuri slimo ar HOPS.

Dzīve telpās, kur ir kaķi, peles un tarakāni, varētu mazināt astmas risku maziem bērniem – tā, izpētot 442 pilsētās dzīvojošus bērnus un veicot viņu mājas putekļos atrodamo alergēnu analīzes, secinājuši Vašingtonas universitātes zinātnieki, informē New York Daily News.

Me­di­cī­nas te­ma­tiem vel­tī­tos tek­stos vār­di as­tma un aler­ģi­ja bie­ži sa­sto­pa­mi līdz­ās. «Zi­nāt­ne gu­vu­si ap­stip­ri­nā­ju­mu tam, ka ek­sis­tē tā sau­ca­mā vie­no­tā elp­ce­ļu sli­mī­ba – tas no­zī­mē, ka aler­ģis­kas ies­nas un as­tma ir ko­pējs pro­cess,» stās­ta aler­go­logs Mā­ris Bu­kov­skis (He­ad­li­ne pri­vāt­klī­ni­ka). «Tas pats ie­kai­sums, zi­nā­mā mē­rā tie pa­ši sli­mī­bas me­hā­nis­mi, lie­lā mē­rā tie pa­ši pro­vo­cē­jo­šie fak­to­ri iz­rai­sa pro­blē­mu gan elp­ce­ļu aug­šē­jā stā­vā – de­gu­nā, gan arī elp­ce­ļu apakš­ējā stā­vā – bron­hos, at­tie­cī­gi ra­dot aler­ģis­kas ies­nas vai as­tmu.»

Astma un HOPS ir slimības ar līdzīgām sūdzībām: klepu un apgrūtinātu elpošanu. Astma vairumā gadījumu ir alerģijas izpausme, bet HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) ir progresējoša slimība, kas neatgriezeniski bojā elpošanas ceļus un plaušu audus.

Kāda jauniete vārdā Līva ir sašutusi par reklāmu, kas izdala spēcīgu aromātu un ir izvietota sabiedriskā transporta pieturā pie Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Līva teic, ka šī smarža viņai izraisīja nopietnas veselības problēmas, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Mēs esam pār­steig­ti, uz­zi­not, ka cil­vē­ki, ku­rus dien­die­nā sa­sto­pam dar­bā, sa­vā pa­gal­mā vai re­dzam te­le­vi­zo­ra ek­rā­nos, ir bron­hi­ā­lās ast­mas pa­cien­ti. Pa­rei­zi ār­stē­jo­ties ar mūs­die­nī­giem me­di­ka­men­tiem, lie­lā­kā da­ļa ast­mas slim­nie­ku var dzī­vot piln­vēr­tī­gu dzī­vi – sa­ka me­di­ķi. Cits jau­tā­jums, cik ie­in­te­re­sē­ti un ga­ta­vi ie­sais­tī­ties ār­stē­ša­nā ir pa­ši pa­cien­ti un vai lai­kus no­teik­ta dia­gno­ze.

Pēc palīdzības pie organizācijas "Labdarības Lapa" vērsusies vientuļā māmiņa, kuras meitiņas veselības stāvoklis traucē bērnam doties uz bērnudārzu, bet naudas trūkums neļauj iegūt nepieciešamo palīdzību.

Iesnas, kakla sāpes un klepus. Sajūtot šīs pazīmes, nav vērts nogaidīt un paskatīties, vai tās nepāries. Ir jārīkojas tūlīt. Mūsu elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi, tādēļ to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi.

Šogad jau piecpadsmito reizi Pasaules astmas diena tiks atzīmēta arī Latvijā. Pasaules astmas diena tiks atzīmēta 7.maijā un tās pamattēma "Tu vari savu astmu kontrolēt".

Pacientu vienīgo interešu saskatīšana valsts kompensācijas apmērā izskatās pēc medikamentu ražotāju lobēšanas, atbildot uz Pasaules astmas dienā saņemto plaušu speciālistu vēstuli, norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš.

Pasaules astmas dienā Latvijas plaušu speciālistu asociācijas un biedrības aicina veikt izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā, palielinot no 75 uz 90 procentiem kompensācijas apjomu medikamentiem, kas paredzēti astmas ārstēšanai bērniem, un no 50 uz 75 procentiem medikamentiem hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanai. Latvijā vismaz 8 procentiem bērnu ir noteikta diagnoze astma.

Sagaidot Pasaules astmas dienu, kas tiks atzīmēta 3.maijā, Latvijas plaušu speciālistu asociācijas un biedrības lūdz atbildīgās institūcijas palielināt medikamentu kompensācijas procentu bērnu astmas un HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) ārstēšanai, pavēstīja sabiedrisko attiecību kompānijas "Divi gani" pārstāve Laura Zvirbule.