Astma un HOPS grauj dzīves kvalitāti

Astma un HOPS ir slimības ar līdzīgām sūdzībām: klepu un apgrūtinātu elpošanu. Astma vairumā gadījumu ir alerģijas izpausme, bet HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) ir progresējoša slimība, kas neatgriezeniski bojā elpošanas ceļus un plaušu audus.

Kādi ir šo slimību cēloņi, simptomi un iespējamā ārstēšana? To skaidro stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs un VCA poliklīnikas Aura pneimonoloģe (pulmonoloģe) Inga Lepse.

- Ar kādām sūdzībām pacients nokļūst pie pneimonologa?

- Dominējošās sūdzības ir klepus un elpas trūkums. Es negribu mest akmeņus citu ārstu dārziņā, bet, pirms pacientu sūtīt pie pulmonologa, lai atvieglotu ceļu līdz diagnozei, ir ļoti svarīgi viņu mērķtiecīgi iztaujāt, lai noskaidrotu, kāds ir klepus. Cik ilgi? Sauss vai ar krēpām? Kurā diennakts laikā? Vai klepum ir kāda saistība ar vidi, smaržām/smakām, temperatūras maiņām? Kādi ir lietotie medikamenti? Jo ir atsevišķi medikamenti (piemēram, pret augstu asinsspiedienu), kam blakne ir klepus. Tas arī būtu jāzina. Tāpat ir atsevišķa medikamentu grupa, ko lieto C hepatīta gadījumā, un tiem blaknes var būt izmaiņas plaušās. Tāpat ļoti īpatnējs klepus ir pie garā klepus. Un nevajag domāt, ka šī slimība ir aizgājusi pagātnē. Tāpēc, dodoties vizītē pie pneimonologa, ir jāņem līdzi visi iepriekš veiktie izmeklējumi un, ja ne jāiegaumē, tad vismaz uz lapiņas jāuzraksta visi lietotie medikamenti.

- Kā atšķirt astmu no HOPS?

- Sabiedrībā joprojām valda aizspriedums, ka astma nozīmē elpas trūkums. Tā nav. Ir pat tāds termins kā «astmas klepus ekvivalents», kas nozīmē, ka nav obligāti jābūt smakšanai. Klasiskā variantā astma ir saistīta ar kādu alerģiju - vai pret dzīvnieku spalvām, tostarp baložu, papagaiļu. Laukos alerģiju var radīt kūtis. Skābbarība. Pavasara, vasaras ziedēšana. Ne mazāk svarīgs ir arī profesionālais kaitīgums, piemēram, šuvējas un audējas saskaras ar audumu putekļiem, frizieri - ar matiem, celtnieki - ar celtniecības putekļiem. Šādos gadījumos noteikti tiek iedoti respiratori un aizsarglīdzekļi, bet - cilvēki tos lieto negribīgi.

- Kāds ir pirmais jautājums, ko pneimonologs uzdod savam pacientam?

- Vai jūs smēķējat? Nākamais: no cik gadiem un cik cigarešu dienā? Mums ir tāds termins kā «paku gadi». Tos skaita sekojoši: ja cilvēks sāk smēķēt 20 gadu vecumā un izsmēķē paciņu dienā, tad 40 gadu vecumā tie ir 20 «paku gadi». Bet, ja viņš izsmēķē puspaciņu dienā, tad pēc 20 gadiem tie ir 10 «paku gadi». Attiecībā uz smēķēšanu es uzreiz gribētu apgāzt mītu par vieglajām cigaretēm - nevajag sevi tā mierināt! Tāds pats mīts ir par ūdenspīpi un elektroniskajām cigaretēm. Katrā ziņā, smēķēšana draud ar HOPS, un tas var attīstīties arī līdz vēzim. Runājot par vēzi - tas paliek arvien jaunāks. Pavisam nesen man bija paciente, kurai ir 43 gadi. Stāsts pietiekami traģisks: viņa sāka smēķēt 16 gadu vecumā, nupat viņai tika izoperēta viena plauša. Turklāt bērniņam ir tikai pieci gadi. Es nezinu, kā šādos gadījumos mierināt. Viņa pati teica: kaut varētu laiku pagriezt atpakaļ... Bet tas nav iespējams. Tāpēc vajadzētu saprast, ka mēs dzīvojam saspringtu un stresainu dzīvi, mums pārtika ir tāda, kāda tā ir, un apkārtējās vides piesārņojums ir tāds, kāds tas ir. Jā, mums katram ir savs gēnu komplekts, bet ir lietas, ko mēs varam nedarīt, lai sevi pasaudzētu. Protams, runājot par gēniem - vēzis var būt arī nesmēķētājiem. Bet galvenais HOPS attīstības cēlonis 95% gadījumu ir smēķēšana. Principā ir tā: jo agrāk cilvēks sāk smēķēt (uz nenobriedušām plaušām), jo sliktāk - jo lielāka iespēja vēža attīstībai. Ir liela starpība, vai sāk smēķēt 12 vai 20 gadu vecumā.

- Kādi ir HOPS galvenie simptomi?

- Pirmais simptoms ir elpas trūkums, kas parādās pakāpeniski, īpaši pie fiziskas slodzes. Bieži vien cilvēks to pat neasociē ar fizisku slodzi -, jo viņam nav fiziskas slodzes. Nereti uz jautājumu, vai fiziskas slodzes laikā jums trūkst elpa, cilvēks atteic, ka netrūkst. Bet uz papildjautājumu, līdz kuram stāvam varat uzkāpt neapstājoties, atbild, ka viņš nekāpj, jo brauc ar liftu. Otrs simptoms ir klepus, smēķētājiem tas ir pārsvarā no rītiem. Klepus var būt arī ilgstošs un ar krēpām.

- Kādi ir HOPS saasinājuma simptomi?

- Klepus pastiprināšanās, krēpu daudzuma vai krāsas izmaiņas, elpas trūkuma pieaugums, temperatūra, drudzis.

- Kādas izmaiņas plaušās notiek astmas un kādas - HOPS gadījumā?

- Gan astmas, gan HOPS gadījumā notiek bronhu sašaurināšanās, bet - HOPS gadījumā šī sašaurināšanās ir neatgriezeniska. Lai bronhu sašaurināšanos apturētu un novērstu slimības progresēšanu, galvenais noteikums ir smēķēšanas atmešana. Astmas gadījumā, lietojot zāles, ir atgriezeniskums.

- Tas nozīmē, ka, lietojot medikamentus, bet neatmetot smēķēšanu, HOPS izārstēt nav iespējams?

- Tā jau mums daudzi dara, jā. Diemžēl. Protams, izārstēt HOPS nav iespējams, bet smēķēšanas atmešana neļautu slimībai progresēt.

- Kādi ar ārstēšanas mērķi?

- Atvieglot simptomus: mazināt elpas trūkumu, saglabāt slodzes toleranci, novērst uzliesmojumus, lai slimība neprogresē līdz ļoti smagai pakāpei. Mūsu profesors Alvils Krams mīl teikt, ka HOPS slimnieks nevar atļauties būt «tizls». Respektīvi, cilvēkam ir jābūt fiziski aktīvam. Diemžēl mums Latvijā nav normālas plaušu slimnieku rehabilitācijas, bet HOPS slimniekam tā būtu ļoti būtiska. Vienubrīd runāja, ka Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ir uz to sasparojušies, bet jau gadiem ilgi tas ir tikai runāšanas līmenī.

- Vai neārstētas HOPS sekas ir vēzis?

- Nē, nav obligāti, var būt HOPS arī bez vēža. Un arī ne visiem smēķētājiem rodas HOPS. Tas, ka visiem smēķētājiem ir iekaisums bronhos, gan ir fakts, bet bronhu sašaurināšanās novērojama ne visiem. Savukārt neārstēts HOPS arvien vairāk sašaurina bronhus un sākas citas problēmas - līdz ar izmaiņām plaušās arī sirdij paliek grūti. Slimnieks sāk zaudēt svaru, muskuļu masu. Vienvārdsakot, izsīkst. Daudzi HOPS pacienti kļūst skābekļa terapijas atkarīgi. Jā, protams, skābekļa aparātus var īrēt un lietot mājas apstākļos, bet ne visi to var atļauties. Turklāt krīzes gados HOPS medikamentiem tika samazināta valsts kompensācija - no 75 uz 50%. Astmas pacientiem medikamenti ir ar 75% atlaidi, bet HOPS slimniekiem jāmaksā puse summas. Par to ir daudz runāts un rakstīts, bet diemžēl nekas nav mainījies. Un daudzi pacienti tā arī saka: nu, nav man tādas naudas. Tāda ir dzīves realitāte, ar ko saskaros diendienā.

- Vai HOPS var attīstīties arī cilvēkiem, kuri nesmēķē?

- Jā, ja ir kaitīgi darba apstākļi - to var radīt vides piesārņojums, bet tas ir ļoti mazs procents.

- Vai pacienti, kuriem diagnosticē HOPS, viegli atmet smēķēšanu?

- Nē, grūti viņiem iet. Cits lieto gan zāles, gan smēķē, jo smēķēšanas atmešanai bieži vien nav īstas motivācijas. Bet, protams, ir arī tādi, kuri atmet momentā. Esmu dažādus stāstus dzirdējusi un redzējusi. Katrā ziņā ir ļoti grūti atmest, ja mājās kāds turpina smēķēt. Tāpēc mans ieteikums: labāk nemaz nesākt.

- Pārtraucot smēķēšanu, HOPS gadījumā ārstēšanās jāturpina visu atlikušo mūžu?

- Tas atkarīgs no slimības stadijas - ja tā ir vidēji smaga vai smaga, jāārstējas visu mūžu un bronhu paplašinātāji jālieto ikdienā. Bet ir jāatceras, ka, sasniedzot zināmu vecumu, sākas fizioloģiskie novecošanās procesi - noveco ne tikai āda, bet arī iekšējie orgāni, un arī plaušu tilpums krītas. Smēķētājiem šie apjomi samazinās ātrāk, bet, smēķēšanu atmetot, nenotiek pasliktināšanās.

- Kāda ir statistika: vai saslimstībai ar astmu un HOPS ir tendence samazināties vai palielināties?

- Es nepateikšu precīzus skaitļus, bet slimnīcā pacientu skaits mazāks nekļūst. Pārsvarā tie ir kungi, vecumā ap 60-70 gadiem. Taču, starp viņiem ir arī jauni cilvēki, vēl nesasnieguši četrdesmit gadu slieksni. Kas attiecas uz astmu - lietojot zāles, tā ir ļoti labi kontrolējama. Arī zāļu pieejamība un dažādība ir tik liela, ka katram var atrast un pielāgot to, kas vislabāk palīdz. Bet, kas attiecas uz HOPS, tiek uzskatīts, ka mums ir ļoti daudz nediagnosticētu slimnieku. Patiesībā, HOPS diagnostika ir pavisam vienkāršs un lēts izmeklējums - tas ir elpošanas tests jeb spirogrāfija, kuras laikā izmēra gaisa daudzumus, kas tiek izelpots no plaušām vienas sekundes laikā. Es uzskatu, ka reizi gadā to vajadzētu uztaisīt katram smēķētājam pēc 40 gadu vecuma. Un, jo laicīgāk tiks atklāts HOPS un laicīgāk uzsākta ārstēšana, jo labāka un ilgāka būs dzīves kvalitāte.

DZĪVESVEIDA MAIŅA VAR PALĪDZĒT NOVĒRST HOPS UZLIESMOJUMUS

1. Atmetiet smēķēšanu!
2. Esiet fiziski aktīvi!
3. Izvairieties no kairinātājiem (putekļiem, dūmiem)!
4. Izvairieties no saaukstēšanās slimībām!
5. Veidojiet veselīgus ēšanas paradumus!