Pacientu vienīgo interešu saskatīšana valsts kompensācijas apmērā izskatās pēc medikamentu ražotāju lobēšanas, atbildot uz Pasaules astmas dienā saņemto plaušu speciālistu vēstuli, norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Vēstulē speciālisti aicināja veikt izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā, palielinot no 75 uz 90 procentiem kompensācijas apjomu medikamentiem, kas paredzēti astmas ārstēšanai bērniem, un no 50 uz 75 procentiem medikamentiem hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanai.
Veselības ministrs norāda, ka valsts pašlaik visiem astmas pacientiem nodrošina medikamentu kompensāciju 75 procentu apmērā. Kopumā astmas medikamentu kompensācija pacientiem 2010. gadā valstij izmaksājusi 3,8 miljonus latu, savukārt kompensācija visām elpošanas slimībām – 4,2 miljonus latu. J. Bārzdiņš uzskata, ka runāt tikai par kompensācijas apmēra palielināšanu, bet ne par profilaksi, lai šādu slimnieku būtu mazāk, ir nepareizi. «Lai pacientu, kuri cieš no šīm slimībām, būtu mazāk, resursi ir jāvelta ne tikai ārstēšanai, bet arī profilaksei. Piemēram, viens no būtiskiem riska faktoriem, kas palielina saslimšanas iespējas ar astmu un citām elpceļu slimībām, ir smēķēšana, tādēļ katram smēķētājam jāapzinās savas rīcības sekas gan attiecībā uz sevi, gan arī līdzcilvēkiem, īpaši bērniem, un pret smēķēšanu ir jāvēršas gan ar likuma bardzību, gan arī sabiedrības nosodošu attieksmi,» saka ministrs.
Normatīvais regulējums paredz kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut medikamentus, kuru cenas ir vismaz trešās zemākās Eiropas Savienībā un nav dārgākas kā Lietuvā vai Igaunijā, taču J. Bārzdiņš norāda, ka joprojām farmācijas firmas novirza būtiskus resursus dažādām mārketinga aktivitātēm: «Tas vēlreiz apliecina, ka, patiesi rūpējoties par pacientiem, ražotājiem zāļu cenu būtu vēl iespējams samazināt.» Veselības ministrs aicina lielās farmācijas kompānijas – AstraZeneca, Glaxosmithkline, Boehringer Ingelheim, Merck Sharp & Dohme –, kuru medikamentu lietošanu valsts apmaksā astmas un citu elpošanas slimību gadījumos, un to vietējo pārstāvniecību Latvijā vadītājus samazināt valsts kompensēto medikamentu sistēmā tirgoto zāļu cenu, kā arī veltīt savus mārketinga resursus cīņai ar vienu no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem – smēķēšanu.
Veselības ministrs arī uzskaita 2009. gada farmācijas kompāniju globālos ieņēmumus, kuri mērāmi miljardos dolāru.
***
VIEDOKLIS
Juris Bārzdiņš, veselības ministrs:
– Neskatoties uz mūsu speciālistu ieguldījumu astmas un citu plaušu slimību ārstēšanā, žēl, ka pacientu intereses tiek saskatītas vienīgi valsts zāļu kompensācijas apjoma palielināšanā. Kamēr plaušu speciālistu asociācijas un biedrības Pasaules astmas dienā runā tikai par valsts zāļu kompensācijas apjoma palielināšanu, nevis aicina farmācijas industriju pazemināt zāļu cenas un sabiedrību ievērot profilakses pasākumus, tas liecina nevis par pacientu interešu aizstāvību, bet izskatās pēc farmācijas industrijas lobēšanas.