Aler­ģis­kas ies­nas pa­lie­li­na as­tmas ris­ku

Me­di­cī­nas te­ma­tiem vel­tī­tos tek­stos vār­di as­tma un aler­ģi­ja bie­ži sa­sto­pa­mi līdz­ās. «Zi­nāt­ne gu­vu­si ap­stip­ri­nā­ju­mu tam, ka ek­sis­tē tā sau­ca­mā vie­no­tā elp­ce­ļu sli­mī­ba – tas no­zī­mē, ka aler­ģis­kas ies­nas un as­tma ir ko­pējs pro­cess,» stās­ta aler­go­logs Mā­ris Bu­kov­skis (He­ad­li­ne pri­vāt­klī­ni­ka). «Tas pats ie­kai­sums, zi­nā­mā mē­rā tie pa­ši sli­mī­bas me­hā­nis­mi, lie­lā mē­rā tie pa­ši pro­vo­cē­jo­šie fak­to­ri iz­rai­sa pro­blē­mu gan elp­ce­ļu aug­šē­jā stā­vā – de­gu­nā, gan arī elp­ce­ļu apakš­ējā stā­vā – bron­hos, at­tie­cī­gi ra­dot aler­ģis­kas ies­nas vai as­tmu.»

- Ies­nas šķiet ik­die­niš­ķa lie­ta, par cē­lo­ni pa­ras­ti uz­ska­tām sa­auk­stē­ša­nos. Vai mēs va­ram kļū­dī­ties?

- Ja ir pār­lie­ci­no­ši vī­ru­su in­fek­ci­jas sim­pto­mi - tem­pe­ra­tū­ra, kau­lu lau­ša­na, mus­ku­ļu sā­pes, kle­pus, ies­nas, sā­pes kak­lā, tad pa­tie­šām ies­nas lie­lā­ko­ties pār­iet bez īpa­šas ār­stē­ša­nas. Bet var būt da­žā­di ci­ti vei­di. Bez akū­tām ie­snām ir arī sub­akū­tas ies­nas, kas ilgst 2-4 ne­dē­ļas, un hro­nis­kas ies­nas, kas tur­pi­nās il­gāk ne­kā 8 ne­dē­ļas. Pro­tams, vai­rāk uz­ma­nī­bas cil­vē­ki pie­vērš hro­nis­kām ie­snām. To cē­lo­ņi ir da­žā­di, bet viens no bie­žā­ka­jiem - aler­ģi­ja, it se­viš­ķi mā­jas pu­tek­ļu ēr­cī­šu iz­rai­sī­tā. Ta­ču tās var būt arī tā sau­ca­mās ne­aler­ģis­kās ies­nas, kad aler­ģi­ju ne­iz­do­das pie­rā­dīt, kaut arī pa­cien­tiem la­bi pa­līdz pret­aler­ģi­jas lī­dzek­ļi. Te pie­skai­tā­mi arī tā­di pa­cien­ti, ku­riem de­gu­nā vei­do­jas po­li­pi, un tie, ku­ri sāk ne­pa­nest da­žā­dus pret­sāp­ju lī­dzek­ļus - as­pi­rī­nu, cit­ra­mo­nu, ibu­me­tī­nu - vi­ņiem draud tā sau­ca­mā as­pi­rī­na as­tma, kam bie­ži rak­stu­rī­ga sma­ga no­ri­se. Nā­ka­mā gru­pa ir pa­cien­ti, ku­riem ir iz­liek­tas de­gu­na starp­sie­nas un da­žā­das ci­tas iz­mai­ņas, de­gu­na de­for­mā­ci­ja pēc trau­mas, hro­nis­ki de­gu­na bla­kus­do­bu­mu ie­kai­su­mi. Ma­ziem bēr­niem par ilg­sto­šu ie­snu cē­lo­ni var kļūt de­gu­nā ie­bāzts sveš­ķer­me­nis. Ve­ciem ļau­dīm rei­zēm de­guns sāk te­cēt ne­irā­lās re­gu­lā­ci­jas iz­mai­ņu dēļ (va­zo­mo­to­ras ies­nas).

- Kā­das pa­zī­mes liek do­māt, ka ies­nas va­rē­tu būt aler­ģis­kas?

- Ja cil­vēks pats ir ie­vē­ro­jis, ka ies­nas kat­ru ga­du at­kār­to­jas ap­tu­ve­ni ta­jā pa­šā lai­kā vai arī tās sais­tī­tas ar dzīv­nie­kiem, mā­jas uz­kop­ša­nu, pu­tek­ļai­nām tel­pām, cie­mo­ša­nos lau­kos - tās ir diez­gan spē­cī­gas no­rā­des par aler­ģi­ju. Ci­ti at­zīst, ka vis­i šie fak­to­ri vi­ņiem ne­ko īpa­šu ne­mai­na, bet šķau­dī­ša­nu vai de­gu­na te­cē­ša­nu iz­rai­sa, pie­mē­ram, smar­žas, asas sma­kas, kā­das ķī­mis­kas vie­las vai gai­sa tem­pe­ra­tū­ras mai­ņa, iz­ejot no sil­tu­ma auk­stu­mā vai ot­rā­di. Var būt arī tāds va­ri­ants, kad ies­nas ir ilg­sto­šas vai pa­stā­vī­gas, bez īpa­šām iz­mai­ņām. LOR spe­ci­ālists, iz­mek­lē­jot šā­dus pa­cien­tus, bie­ži at­rod struk­tu­rā­las iz­mai­ņas de­gu­nā, pie­mē­ram, de­gu­na blo­kā­di iz­rai­sa hi­per­tro­fē­ta de­gu­na gļot­āda vai arī ir de­gu­na po­li­pi - mais­vei­da iz­spī­lē­ju­mi, kas vei­do­jas de­gu­na sie­nā, no­spros­to de­gu­na ejas un iz­rai­sa de­gu­na aiz­li­ku­mu, ožas trau­cē­ju­mus un tam­lī­dzī­gi, tam it kā nav pār­lie­ci­no­šas sais­tī­bas ar kla­sis­ka­jiem aler­gē­niem kā zied­pu­tek­šņi vai dzīv­nie­ku spal­vas.

- Ko dod aler­gē­nu no­teik­ša­nas tes­ti?

- Iz­man­to ādas tes­tus vai aler­gē­nu anti­vie­lu no­teik­ša­nu asi­nīs, cit­reiz var abas di­vas me­to­des. Ja, pie­mē­ram, tests rā­da aler­ģi­ju pret ka­ķi un pa­cients sa­ka - jā, pa­tie­šām, sa­tie­kot ka­ķi, man ir jā­šķau­da, niez un asa­ro acis, ir sauss kle­pus, čīk­stē­ša­na krū­tīs - dia­gno­ze skaid­ra. Ja sim­pto­mu nav, ti­kai pēc ana­lī­zēm dia­gno­zi ne­no­sa­ka.

- Vai cil­vē­ki mek­lē ār­stu lai­kus vai vis­pirms lū­ko ār­stē­ties pa­ši?

- Bie­ži, sli­mo­jot ar kā­du elp­ce­ļu vī­ru­su in­fek­ci­ju, sā­kas ies­nas, kas da­ļai sa­gla­bā­jas vēl mē­ne­si, di­vus, trīs. Šā­dos ga­dī­ju­mos va­ja­dzē­tu iet pie ģi­me­nes ār­sta; LOR sli­mī­bu spe­ci­ālis­ta un, ja ir kaut vai nie­cī­gā­kas aiz­do­mas, ka vai­no­jams kon­takts ar pu­tek­ļiem, dzīv­nie­kiem, zied­pu­tek­šņiem, tad jā­mek­lē aler­go­logs. Pē­tī­ju­mi rā­da, ka pa­iet 3-5 ga­di, līdz cil­vēks no­nāk pie aler­go­lo­ga, pa­ras­ti ar vi­dē­ji sma­gu vai sma­gu for­mu. Da­ļa šo pa­cien­tu, it kā no­jau­šot, ka vai­nī­ga aler­ģi­ja, ie­gā­dā­jas pret­aler­ģi­jas bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tus, kas sā­ku­mā bie­ži pa­līdz, bet, pa­stip­ri­no­ties aler­ģis­ka­jam ie­kai­su­mam de­gu­nā, kļūst par vā­jiem un tas ro­si­na mek­lēt aler­go­lo­gu. Ci­tiem do­mi­nē de­gu­na aiz­li­kums, un vi­ņi ga­diem il­gi ir lie­to­ju­ši de­kon­ges­tan­tus - de­gu­na pa­pla­ši­nā­tā­jus, ku­ri ne­ār­stē, bet sā­ku­mā efek­tī­vi ma­zi­na de­gu­na aiz­li­ku­mu, ta­ču vē­lāk at­tīs­tās pie­ra­ša­na, efekts kļūst vā­jāks un īs­lai­cī­gāks. Tiek no­teik­ta dia­gno­ze - me­di­ka­men­tozs ri­nīts, un pa­cien­tam ir spe­ci­āli jā­at­ra­di­nās no šiem me­di­ka­men­tiem.

- Kas mums jā­zi­na par as­tmas sim­pto­miem?

- Cil­vē­ki bie­ži do­mā, ka as­tma ir el­pas trū­ku­ma lēk­me. Pa­tie­sī­bā pirm­ie sim­pto­mi var būt vien­kār­ši sma­gums krū­tīs, sauss lēkmj­vei­da kle­pus, var būt ne­lie­la čīk­stē­ša­na krū­tīs, bet el­pas trū­kums pa­rā­dās ti­kai sma­gā­ka­jā as­tmas for­mā - kad bron­hu sa­rau­ša­nās jeb spaz­ma ir sa­snie­gu­si tā­du pa­kā­pi, kad tie­šām sāk trūkt gai­sa. Bet sauss kle­pus arī var būt as­tmas sim­ptoms - vie­nī­gais un pir­mais. Ja pēc sa­auk­stē­ša­nās sa­gla­bā­jas ilg­stošs kle­pus, jā­sāk do­māt par as­tmu. Ja cil­vēks kle­po jau vai­rāk ne­kā mē­ne­si, tad jā­iet pie ār­sta. Ar šo pro­blē­mu var la­bi cī­nī­ties. Kle­pu ie­spē­jams no­vērst jau ne­dē­ļas lai­kā. Pro­tams, pa­cien­tam jā­lie­to as­tmas pret­ie­kai­su­ma me­di­ka­men­tu in­ha­la­tors - trīs, se­šu vai de­vi­ņu mē­ne­šu kurss.

- Kā dar­bo­jas me­di­ka­men­ti?

- Tie no­ņem ie­kai­su­mu, kas at­tīs­tās elp­ce­ļos. Ie­dar­bī­ba ir dzi­ļa - gē­nu lī­me­nī, tā iz­slēdz ie­kai­su­ma fak­to­ru vei­do­ša­nos, bet līdz gal­ve­na­jam slē­dzim, kas ie­slē­dza šo pro­ce­su, diem­žēl ne­tie­kam, līdz ar to sa­nāk kon­tro­lē­jo­ša te­ra­pi­ja - mēs ilg­sto­ši lie­to­jam šo pret­ie­kai­su­ma in­ha­la­to­ru. Da­ļa pa­cien­tu to pēc lai­ka var pār­traukt. Ja kād­reiz būs pa­asi­nā­jums, at­sāk­sim ār­stē­ša­nu. Bet aler­ģis­kam ast­ma­ti­ķim šis in­ha­la­tors ir va­ja­dzīgs re­gu­lā­ri. Jaun­āka­jiem in­ha­lē­ja­miem gli­ko­kor­ti­ko­īdiem - pret­ie­kai­su­ma pa­mat­me­di­ka­men­tiem - nav gan­drīz ne­kā­du bla­kus­efek­tu.

As­tmas de­fi­nī­ci­ja mai­nī­jās 80. ga­du vi­dū - līdz tam tā bi­ja sli­mī­ba, kas sais­tī­ta ar bron­hu spaz­mu, pēc tam - hro­nis­ka ie­kai­su­ma sli­mī­ba. Pirms tam lie­to­ja gan­drīz ti­kai bron­hu pa­pla­ši­nā­tā­jus me­di­ka­men­tus, pēc tam, pār­ejot uz re­gu­lā­ru ilg­sto­šu pret­ie­kai­su­ma lī­dzek­ļu in­ha­la­to­ru lie­to­ša­nu, iz­de­vās pa­nākt, ka cil­vē­ki prak­tis­ki vairs ne­mirst ar as­tmas pa­asi­nā­ju­mu. As­tma var būt kon­tro­lē­ta, da­ļē­ji kon­tro­lē­ta un ne­kon­tro­lē­ta. Kon­tro­lē­ta as­tma - tas no­zī­mē, ka nav sim­pto­mu, ne­va­jag bron­hus pa­pla­ši­no­šos lī­dzek­ļus, arī fi­zis­ka slo­dze ne­iz­rai­sa sim­pto­mus, ir nor­mā­li plau­šu fun­kci­jas rā­dī­tā­ji, ko no­sa­ka spi­rog­rā­fi­jā, un nav sli­mī­bas pa­asi­nā­ju­mu.

- Vai ir daudz as­tmas pa­cien­tu, ku­ru sli­mī­ba ir kon­tro­lē­ta?

- Va­rē­tu būt 15-20%. Tik maz tā­pēc, ka cil­vē­kiem ne­pa­tīk lie­tot me­di­ka­men­tus ilg­sto­ši un re­gu­lā­ri. In­ha­la­tors caur­mē­rā ir vie­nam mē­ne­sim, tā­tad kat­ram pa­cien­tam va­ja­dzē­tu 12 in­ha­la­to­rus ga­dā, bet sta­tis­ti­ka rā­da, ka pa­cien­ti iz­lie­to ti­kai ap 20-25%. Bet, ne­ska­to­ties uz to, var teikt, ka ār­stē­ša­na šo­dien ir ļo­ti efek­tī­va.

- Kas jā­da­ra, lai ne­at­tīs­tī­tos as­tma?

- Te pa­līdz ār­stē­ša­na, īpa­ši zied­pu­tek­šņu aler­ģi­jas ga­dī­ju­mā. Tā ir aler­gē­nu imūn­te­ra­pi­ja, aler­gē­nu vak­cī­na, ku­ru in­ji­cē zem ādas vai lie­to iekš­ķī­gi, lai iz­rai­sī­tu pie­ra­ša­nu pie aler­gē­na - vie­nī­gā ār­stē­jo­šā ār­stē­ša­na, dau­dziem to pat var uz­ska­tīt par iz­ār­stē­ša­nu. Dau­dzus at­tur tas, ka trīs ga­dus kat­ru die­nu jā­veic in­jek­ci­ja vai tuk­šā dū­šā jā­lie­to me­di­ka­ments. Bet, ie­spē­jams, šis pro­cess sa­īsi­nā­sies un ār­stē­ša­na aiz­ņems ti­kai da­žus mē­ne­šus. Pa­ras­ti pa­cien­tam ir po­li­sen­si­bi­li­zā­ci­ja - aler­ģi­ja pret vai­rā­kiem aler­gē­niem. Ja šie kur­si būs īsi, va­rē­sim sākt ar sma­gā­ko aler­ģi­ju un pār­iet uz vieg­lā­kām, ga­da lai­kā veikt vai­rā­kus ār­stē­ša­nas kur­sus.

Ja ir pār­lie­ci­no­ši dia­gnos­ti­cē­ta aler­ģi­ja un kon­takts ar aler­gē­nu iz­rai­sa sim­pto­mus, tad pir­mais so­lis ir mak­si­mā­li ie­ro­be­žot kon­tak­tu ar aler­gē­nu, īpa­ši tas at­tie­cas uz dzīv­nie­kiem, ma­zāk uz pu­tek­ļiem; ar zied­pu­tek­šņiem diem­žēl grū­tāk, tad bū­tu jā­brauc uz val­stīm, kur ir pil­nī­gi cits kli­mats. Otrs va­ri­ants - me­di­ka­men­to­zā te­ra­pi­ja, anti­his­ta­mī­na pre­pa­rā­ti, kas pa­līdz vieg­lu aler­ģi­ju ga­dī­ju­mā. Ir arī de­gu­na ae­ro­so­li, kas sa­tur gli­ko­kor­ti­ko­īdus un lī­dzī­gi as­tmu ār­stē­jo­šiem in­ha­la­to­riem, no­ņe­mot ie­kai­su­mu, at­vieg­lo aler­ģis­ko ie­snu sim­pto­mus pa­cien­tiem ar sma­gā­ku sli­mī­bas gai­tu.