Latvijā hronisko obstruktīvo plaušu slimību (HOPS) joprojām diagnosticē maz, jo pacienti ar ilgstošu, smacējošu klepu pie ārsta vēršas nelabprāt, īpaši, ja viņi ir smēķētāji. Slimība diagnosticēta tikai septītai daļai no iedzīvotājiem, kuri slimo ar HOPS.
Katru gadu par hronisko obstruktīvo plaušu slimību jeb smacējošo bronhītu ārsti atgādina Pasaules HOPS dienā, steidzinot pārbaudīt plaušu veselību. Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes locekle pneimonoloģe Ineta Grīsle stāsta, ka pastāvīgs klepus un elpas trūkums pie slodzes var būt pirmās pazīmes šai nopietnajai plaušu slimībai. Lai arī HOPS, pēc ārstu aplēsēm, ir trešais izplatītākais nāves iemesls visām saslimšanām pasaulē, slimības bīstamība Latvijā līdz galam nav apzināta. HOPS Latvijā varētu būt līdz pat 15% iedzīvotāju virs 40 gadiem, taču tā ir diagnosticēta tikai 25 000 cilvēku. Tā kā slimības galvenais cēlonis ir smēķēšana, un ir zināms, ka Latvijā smēķē gandrīz puse vīriešu un piektā daļa sieviešu, tad var pieļaut, ka slimības patiesie izplatītas rādītāji ir daudz plašāki par reģistrēto pacientu skaittu. Daudziem HOPS slimniekiem saslimšana nav diagnosticēta un netiek ārstēta. «Diagnostika ir samērā vienkārša un pieejama. HOPS diagnostiku - spirometriju jeb ieelpas un izelpas plūsmas mērījumus - var nozīmēt ģimenes ārsti, tādēļ aicinām pacientus aktīvāk pievērst uzmanību savai veselībai, doties laikus pie ģimenes ārstiem,» aicina ārste I. Grīsle. Savukārt ārstus viņa aicina plašāk izmantot diagnostikas iespējas, lai palīdzētu saviem pacientiem.
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs profesors Alvils Krams uzsver, ka lielākās problēmas Latvijā rada HOPS medikamentu izmaksas. Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi, ka krīzes laikā valsts kompensētā daļa HOPS medikamentiem tika samazināta no 75 uz 50 procentiem un joprojām nav atjaunota iepriekšējā apjomā. Iespējams, tas tāpēc, ka HOPS pacientu balss atšķirībā no citu hronisku slimību pacientu viedokļa ir klusāka.
«Diemžēl tādēļ liela daļa pacientu zāles nevar atļauties,» secina A. Krams. Turklāt jāņem vērā, ka visbiežāk HOPS attīstās cilvēkiem pēc 40 gadu sasniegšanas, kad var pievienoties arī citas saslimšanas. «Visām zālēm naudas nepietiek, un cilvēki vienkārši nolemj, ka ar elpas trūkumu varēs sadzīvot,» piebilstA. Krams. Tomēr situācija var beigties traģiski - ja pacienti nelieto zāles, viņi nonāk smagā stāvoklī slimnīcā, kur viņu ārstēšana norit ļoti smagi, izmaksā ļoti dārgi un nereti beidzas ar nāvi. Latvijā zāles saņem mazāk nekā puse no diagnosticētajiem HOPS pacientiem, liela daļa no visiem HOPS slimniekiem netiek ārstēti. Savukārt, ja slimība tiek diagnosticēta laikus, tiek ārstēta un pacients izpilda visus mediķu norādījumus, no kuriem galvenie ir atmest smēķēšanu un lietot zāles, slimība tiek apturēta.
HOPS ir izplatīta, novēršama un ārstējama slimība. Kaitīgu daļiņu un gāzu inhalācija, galvenokārt smēķēšana, ir galvenais riska faktors. Tā gadu gaitā rada neatgriezenisku elpceļu un plaušaudu bojājumu. Pirmie simptomi HOPS pacientiem sākas pēc 40 gadiem un saistīti ar elpas trūkumu, klepu, biežām elpceļu infekcijām. Viens no priekšnoteikumiem, lai izveseļotos, ir pārstāt smēķēt.
***
HOPS
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība
• Latvijā slimo ap 150 000 iedzīvotāju, bet slimība diagnosticēta tikai aptuveni 25 000 cilvēku
• Kompensējamos medikamentus slimības ārstēšanai saņem
tikai 10 000 pacientu
Avots: Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija