“Ne jau tikai Latvijas tirgū ir paaugstinājušās pārtikas cenas. Tendence bija, ka eļļai, cukuram, graudaugiem cenas gāja augšā, bet tagad ir samazinājums,” pārtikas cenu kāpumu veikalos TV24 komentēja Saeimas deputāte (pie frakcijām nepiederoša) Skaidrīte Ābrama.
Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Pirms divām nedēļām TV3 raidījums "Nekā personīga" stāstīja par diviem Baltijā bāzētiem bunkurēšanas kuģiem, kas apkalpo Krievijas ēnu floti. Uz šiem kuģiem strādā firmas un apkalpe no Latvijas. Viens no šiem kuģiem šonedēļ atkal bija Rīgas ostā un uz tā notikušas pārbaudes, taču tas nav aizturēts. Šonedēļ kuģis atgriezās jūrā un turpināja uzpildīt tankerus, kas dodas uz Krievijas ostām.
Finanšu ministrs Arvils Ašaradens 25. oktobrī vietnē "X" priecīgi vēstīja: "Digitālā robeža izskatās iespaidīgi – pirmais 8 km posms jau darbojas, un līdz gada beigām strādās 150 km. Digitalizācija uz robežas nozīmē pilnvērtīgu robežas novērošanu 24/7 režīmā un operatīvu reaģēšanu."
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saeimas Prezidijs ceturtdien, 16. oktobrī, sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā sāktu skatīt nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uz Saeimu nes budžeta portfeli ar likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Šonedēļ partija “Vienotība” izraudzīja sev jaunu līderi. Par to kļuvis politiskās spēka Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Nupat ievēlētais priekšsēdētājs vadības grožus pārņēmis sarežģītos apstākļos. Aplokšņu algas, pretlikumīgā finansējuma pieņemšana, bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls partiju ir satricinājuši. Karš, taupība un nekontrolējami koalīcijas partneri “Vienotības” spēku samazinājuši līdz kritiskam līmenim. Gadu pirms parlamenta vēlēšanām eksperti partijai neprognozē spīdošu nākotni, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).
Valdībai pēc valsts budžeta pieņemšanas būs jāvienojas par darbu līdz Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī, partijas "Vienotība" kongresā sacīja tās priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijas politiķi gatavojas gada nozīmīgākajam uzdevumam – jaunā budžeta pieņemšanai, un diskusijas par valsts parādu un nodokļu celšanu kļūst aizvien aktīvākas. Lai gan valdība pagaidām neplāno celt nodokļus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka jāmeklē citi risinājumi, vēsta "360TV Ziņas".
Valsts kopbudžetā 2026. gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi. Vai tas nozīmē, ka vajadzētu ietaupīt vismaz 1,6 miljardus?
Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).