Latvijas politiķi gatavojas gada nozīmīgākajam uzdevumam – jaunā budžeta pieņemšanai, un diskusijas par valsts parādu un nodokļu celšanu kļūst aizvien aktīvākas. Lai gan valdība pagaidām neplāno celt nodokļus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka jāmeklē citi risinājumi, vēsta "360TV Ziņas".
Valsts kopbudžetā 2026. gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi. Vai tas nozīmē, ka vajadzētu ietaupīt vismaz 1,6 miljardus?
Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
“Šķiet, ka Tiesībsarga birojs laika gaitā ir izaudzis. Valdība ir apstiprinājusi pirmo 150 miljonu eiro samazinājuma pakotni. Tālākā budžeta skatīšanas gaitā būtu vērtējams jautājums, cik liels Tiesībsarga birojs patiešām ir nepieciešams. Ja salīdzinām ar citām valstīm, to funkciju ir iespējams pildīt ar mazāku cilvēku skaitu,” intervijā nra.lv sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”)
Pusmiljards eiro. Šāda summa būs jāsamaksā par arvien pieaugošā valsts parāda procentmaksājumiem. Turklāt valdības aizņemšanās apetīte tikai aug. Turpmākajos gados jau aptuveni 20 miljardu eiro kopējo aizņēmumu plānots palielināt vēl par astoņiem miljardiem, vēl vairāk palielinot ikgadējos procentmaksājumus. Latvijas Banka par šo sāk celt trauksmi. Tas esot ceļš uz nekurieni, vēsta TV3.
Pirms neilga laika kļuva zināms, ka VAS "Latvijas pasts" plāno celt tarifu, kas ietver vēlmi privāto drukāto mediju izdevējiem paaugstināt arī preses piegādes tarifus, lai varētu turpināt nodrošināt abonētās preses piegādi. Tajā pašā laikā “Latvijas pasts” ir centies rast iespēju noturēt maksimāli zemu cenas pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Pakalpojuma cena 2026. gadā plānota 2,35 eiro.
Šobrīd vēl norit politiskās diskusijas, lai rastu piemērotākos risinājumus valsts budžeta izdevumu samazinājumam visos valdības līmeņos - valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbībā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Latvija pieteikusies vērienīga aizdevuma saņemšanai no Briseles, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Saskaņā ar iesniegto pieprasījumu Latvija gatavojas aizņemties līdz pat 8,4 miljardiem eiro. Tos plānots ieguldīt jaunā bruņojumā, kā arī iekšlietu dienestu un militārās medicīnas stiprināšanā, vēsta TV3.
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kopā ar Aizsardzības ministriju (AM) vērtēs izdienas pensiju sistēmas priekšlikumus un to ietekmi uz personāla rekrutēšanu un noturēšanu, aģentūra LETA noskaidroja NBS.
Valstij stratēģiski nozīmīgie uzņēmumi, kuru privatizācija ir aizliegta ar likumu, šobrīd netiek apsvērti kā kandidāti iekļaušanai biržā. Par to pēc tikšanās ar "Apvienotā saraksta" frakcijas deputātiem paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, vēsta "360TV Ziņas".
Izmaiņas nodokļos šobrīd netiek plānotas, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Finanšu ministrijas (FM) resorā darbinieku skaita samazinājums nākamajā gadā plānots būtiski lielāks par Ekonomikas ministrijas (EM) paziņotajiem 40 darbiniekiem, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Iespējas pārvirzīt papildus resursus valsts aizsardzības stiprināšanai tiks rūpīgāk izvērtētas rudenī, otrdien tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēli Fito, EK komisāru Valdi Dombrovski (JV), kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijai ir vajadzīga "pašattīstoša birokrātija", lai izvērtētu, vai spējam reaģēt uz ārējiem notikumiem, un vadītu publiskajā sektorā notiekošos procesus, Latvijas Universitātes un biedrības "Latvijas formula 2050" rīkotajā konferencē "Birokrātija un sabiedrība" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Lai Finanšu ministrija (FM) saskaņotu likumprojektu par pedagogu iekļaušanu vienotajā valsts atlīdzības sistēmā no nākamā gada, visām ministrijām būs jāsamazina savas izmaksas, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).