Pagājušā gada beigas iezīmēja pasākums, kurā augstas Latvijas amatpersonas atskaitījās par saviem sasniegumiem un diskutēja viena ar otru angļu valodā tikai savā starpā - bez neviena angļa, t.i., bez neviena cittautieša klātbūtnes. Un 2025./2026. gada mijai veltītais Latvijas Nacionālais simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts bija instrumentālais pavadījums afroamerikānietes dziedājumiem, protams, angļu valodā.
Jaunais, 2026. gads ir ne tikai Uguns Zirga gads (no 17. februāra), bet arī 15. Saeimas vēlēšanu gads (3. oktobrī). Atsevišķi politiskie spēki neslēpj, ka ies uz vēlēšanām ar domu aizmēzt šobrīd valdošo politisko šķiru vēstures mēslainē. Viņu argumenti ir vispārzināmi: Latvija joprojām daudzos tautsaimnieciskās izaugsmes rādītājos atrodas ja ne gluži pēdējā, tad vienā no pēdējām vietām ES. Turklāt daudzos rādītājos atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.
“Neatkarīgās” aptaujātie satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) ļoti piesardzīgi runā par iespējamiem risinājumiem saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stāvokli. Ministru izteikumos izskan vēlme un cerība uz “airBaltic” akcionāra “Lufhansa” lielāku iesaisti risinājumu meklējumos.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, noslēdzot darbu pie nākamā gada budžeta.
“Ne jau tikai Latvijas tirgū ir paaugstinājušās pārtikas cenas. Tendence bija, ka eļļai, cukuram, graudaugiem cenas gāja augšā, bet tagad ir samazinājums,” pārtikas cenu kāpumu veikalos TV24 komentēja Saeimas deputāte (pie frakcijām nepiederoša) Skaidrīte Ābrama.
Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Pirms divām nedēļām TV3 raidījums "Nekā personīga" stāstīja par diviem Baltijā bāzētiem bunkurēšanas kuģiem, kas apkalpo Krievijas ēnu floti. Uz šiem kuģiem strādā firmas un apkalpe no Latvijas. Viens no šiem kuģiem šonedēļ atkal bija Rīgas ostā un uz tā notikušas pārbaudes, taču tas nav aizturēts. Šonedēļ kuģis atgriezās jūrā un turpināja uzpildīt tankerus, kas dodas uz Krievijas ostām.
Finanšu ministrs Arvils Ašaradens 25. oktobrī vietnē "X" priecīgi vēstīja: "Digitālā robeža izskatās iespaidīgi – pirmais 8 km posms jau darbojas, un līdz gada beigām strādās 150 km. Digitalizācija uz robežas nozīmē pilnvērtīgu robežas novērošanu 24/7 režīmā un operatīvu reaģēšanu."
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saeimas Prezidijs ceturtdien, 16. oktobrī, sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā sāktu skatīt nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uz Saeimu nes budžeta portfeli ar likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Šonedēļ partija “Vienotība” izraudzīja sev jaunu līderi. Par to kļuvis politiskās spēka Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Nupat ievēlētais priekšsēdētājs vadības grožus pārņēmis sarežģītos apstākļos. Aplokšņu algas, pretlikumīgā finansējuma pieņemšana, bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls partiju ir satricinājuši. Karš, taupība un nekontrolējami koalīcijas partneri “Vienotības” spēku samazinājuši līdz kritiskam līmenim. Gadu pirms parlamenta vēlēšanām eksperti partijai neprognozē spīdošu nākotni, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).
Valdībai pēc valsts budžeta pieņemšanas būs jāvienojas par darbu līdz Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī, partijas "Vienotība" kongresā sacīja tās priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).