Finanšu ministrs Arvils Ašaradens 25. oktobrī vietnē "X" priecīgi vēstīja: "Digitālā robeža izskatās iespaidīgi – pirmais 8 km posms jau darbojas, un līdz gada beigām strādās 150 km. Digitalizācija uz robežas nozīmē pilnvērtīgu robežas novērošanu 24/7 režīmā un operatīvu reaģēšanu."
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saeimas Prezidijs ceturtdien, 16. oktobrī, sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā sāktu skatīt nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uz Saeimu nes budžeta portfeli ar likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Šonedēļ partija “Vienotība” izraudzīja sev jaunu līderi. Par to kļuvis politiskās spēka Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Nupat ievēlētais priekšsēdētājs vadības grožus pārņēmis sarežģītos apstākļos. Aplokšņu algas, pretlikumīgā finansējuma pieņemšana, bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls partiju ir satricinājuši. Karš, taupība un nekontrolējami koalīcijas partneri “Vienotības” spēku samazinājuši līdz kritiskam līmenim. Gadu pirms parlamenta vēlēšanām eksperti partijai neprognozē spīdošu nākotni, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).
Valdībai pēc valsts budžeta pieņemšanas būs jāvienojas par darbu līdz Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī, partijas "Vienotība" kongresā sacīja tās priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijas politiķi gatavojas gada nozīmīgākajam uzdevumam – jaunā budžeta pieņemšanai, un diskusijas par valsts parādu un nodokļu celšanu kļūst aizvien aktīvākas. Lai gan valdība pagaidām neplāno celt nodokļus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka jāmeklē citi risinājumi, vēsta "360TV Ziņas".
Valsts kopbudžetā 2026. gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi. Vai tas nozīmē, ka vajadzētu ietaupīt vismaz 1,6 miljardus?
Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
“Šķiet, ka Tiesībsarga birojs laika gaitā ir izaudzis. Valdība ir apstiprinājusi pirmo 150 miljonu eiro samazinājuma pakotni. Tālākā budžeta skatīšanas gaitā būtu vērtējams jautājums, cik liels Tiesībsarga birojs patiešām ir nepieciešams. Ja salīdzinām ar citām valstīm, to funkciju ir iespējams pildīt ar mazāku cilvēku skaitu,” intervijā nra.lv sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”)
Pusmiljards eiro. Šāda summa būs jāsamaksā par arvien pieaugošā valsts parāda procentmaksājumiem. Turklāt valdības aizņemšanās apetīte tikai aug. Turpmākajos gados jau aptuveni 20 miljardu eiro kopējo aizņēmumu plānots palielināt vēl par astoņiem miljardiem, vēl vairāk palielinot ikgadējos procentmaksājumus. Latvijas Banka par šo sāk celt trauksmi. Tas esot ceļš uz nekurieni, vēsta TV3.
Pirms neilga laika kļuva zināms, ka VAS "Latvijas pasts" plāno celt tarifu, kas ietver vēlmi privāto drukāto mediju izdevējiem paaugstināt arī preses piegādes tarifus, lai varētu turpināt nodrošināt abonētās preses piegādi. Tajā pašā laikā “Latvijas pasts” ir centies rast iespēju noturēt maksimāli zemu cenas pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Pakalpojuma cena 2026. gadā plānota 2,35 eiro.
Šobrīd vēl norit politiskās diskusijas, lai rastu piemērotākos risinājumus valsts budžeta izdevumu samazinājumam visos valdības līmeņos - valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbībā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Latvija pieteikusies vērienīga aizdevuma saņemšanai no Briseles, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Saskaņā ar iesniegto pieprasījumu Latvija gatavojas aizņemties līdz pat 8,4 miljardiem eiro. Tos plānots ieguldīt jaunā bruņojumā, kā arī iekšlietu dienestu un militārās medicīnas stiprināšanā, vēsta TV3.