Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (“Jaunā vienotība”) Latvijas Televīzijas Jāņa Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sanāca smiekli par savas ministrijas birokrātijas samazināšanā ietaupītajiem 11 000 eiro. Kā tas aprēķināts?
A. Ašeradens nevarēja konkrēti atbildēt uz J. Dombura jautājumu, kā tas var būt, ka Ekonomikas ministrija samazināja birokrātiju par 136 miljoniem, bet Finanšu ministrija - par 11 tūkstošiem.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paskaidroja, ka attiecībā uz Ekonomikas ministriju ir konkrēti saskaitītas darba stundas, kas uzņēmējiem būs mazāk jāvelta, lai aizpildītu dažādas atskaites, kas viņiem vairs nebūs jādara, tajā skaitā tas attiecas arī uz dažādiem būvniecības procesiem. “Tā ir naudas izteiksme, ko tautsaimniecība ietaupa no lietām, kas ir atceltas,” skaidroja V. Valainis.
Savukārt Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš pastāstīja, ka aprēķini tiek veikti ar Nīderlandē izdomātu metodi. Tas ir aprēķins, kādā veidā tiek noteikts administratīvais slogs visai biznesa videi gada ietvaros.
Kā piemēru J. Endziņš minēja, ka katrai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz viena veidlapa. Tiek noteikts, cik ilgu laiku prasa šādas veidlapas aizpildīšana. Pieņemsim, ka tā ir viena stunda. To sareizina ar reizēm gadā, cik tas ir jādara, tātad 12, sareizina ar stundas likmi tādam cilvēkam, kurš tādu veidlapu var aizpildīt, piemēram, ar grāmatveža vidējo stundas likmi, un sareizina ar SIA skaitu, kam tas ir jāizdara.
“Lielākais veikums ir Ekonomikas ministrijai. Pārējām ministrijām iet, kā iet,” secināja J. Endziņš.