Ašeradens sola situāciju ar Stradiņiem divu gadu laikā “kaut kā savākt”

Aizņemšanās iespējas Latvijai tomēr ir limitētas. Ja parāds pret IKP pārsniegs 50%, tad procentu likmes obligācijām celsies. Vai mums nav jārēķinās ar to, ka tāpēc 2027. vai 2028. gadā būs nodokļu pieaugums? “Latvijai ir mērens parāds, un Latvijai ir rezerves,” intervijā Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”).

Tas, kas mūs ierobežo, protams, ir Māstrihtas kritēriji, kurus neviens nav atcēlis, tā ir tā 60% robeža, aiz kuras mums ir jāsāk skaidrot, kādēļ mēs aizņemamies vairāk, skaidroja A. Ašeradens.

Par valsts budžetu A. Ašeradens sacīja, ka “šobrīd mēs Eiropas Komisijā esam iesnieguši budžeta trīs gadu projekciju, gatavosim četru gadu projekciju”. Budžets tiek pārvaldīts saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunās ekonomiskās pārvaldes nosacījumiem, un Latvija bija to 12 valstu skaitā, kurām budžetu apstiprināja bez iebildumiem. Tagad budžets tiek sabalansēts, un lielais izaicinājums ir nodrošināt pietiekami lielu ekonomikas izaugsmi un efektivitāti budžetā.

“Šobrīd tādu scenāriju, ka celtu nodokļus, mēs neizskatām. Drīzāk ir jautājums, kā efektivizēt publiskā sektora izmaksas,” teica finanšu ministrs.

Gandrīz 80 miljoni eiro Eiropas Savienības struktūrfondu naudas ir ieguldīti Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā. Atkarībā no izsludinātā iepirkuma rezultātiem un tā, vai turpināsies būvniecības darbi, būs atkarīgs, vai Latvijai būs jāatmaksā šie 80 miljoni. A. Ašeradens sacīja, ka tiklīdz būs zināma objekta gala cena, būs sarunas ar Eiropas Komisiju, un viņš cer, ka Latvija nezaudēs šos finanšu līdzekļus. Finanšu ministrs solīja divu gadu laikā, tautas valodā runājot, “šo situāciju kaut kā savākt”, jo slimnīcai un iedzīvotājiem ir vajadzīgas modernas klīnikas telpas.