aromterapija

Labs aromāts ir ne tikai tāds, kas patīkami smaržo, bet gan tāds, kas raisa sajūtas, emocijas un atmiņas. Izrādās, smaržu noslēpumus var izskaidrot no zinātnes skatu punkta. Ar smaržu noslēpumiem un to, kādi aromāti var uzlabot jūsu garastāvokli, dalās Dr. Reičela Herca, neirozinātniece un grāmatas “The Scent of Desire” autore.

To, ka aro­mā­tis­kās ēte­ris­kās eļ­ļas var ār­stēt gan cil­vē­ka mie­su, gan ga­ru, zi­nā­ja jau se­na­jā Ēģip­tē pirms 5000 ga­diem, kad mek­lē­ja­mi arom­te­ra­pi­jas aiz­sā­ku­mi. Vēlāk to aiz­mir­sa, un 19. un 20. gad­sim­ta mi­jā to no jaun­a at­klā­ja fran­ču zi­nāt­nieks Re­nē Mo­riss Ga­te­foss. Viņš iz­pē­ti sā­ka ar la­van­du. Tas ir viens no augu augiem, ku­ru eļ­ļai va­ja­dzē­tu būt kat­rā ap­tie­ci­ņā.

Ar aromterapiju līdz šim pārsvarā biju saskārusies tikai pirtī, kad pirtnieki pēra ar smaržīgajām ievziedu, ceriņu, liepu un citām slotiņām. Kopā ar karstumu – šķita, ka slotiņas atveras un smarža vienkārši norauj jumtu. Taču tas bija viens vakars mēnesī, un pirtis ir atsevišķs stāsts. Savukārt līdz šim lasītās publikācijas par aromterapiju tai piegāja no otras puses – kādus aromātus izvēlēties konkrētas problēmas risināšanai. Šķiet, visi jau zina, ka pret bezmiegu jālieto nomierinošā lavanda vai gripas laikā – dezinficējošais tējas koks. Ko gan vēl jaunu par aromterapiju varētu noskaidrot? Bet nebiju aizdomājusies, ka tā ir krietni dziļāka un nopietnāka. Kad kosmētiķe Ieva Meliņa sarunā atklāja, ka aromterapija palīdzēja viņai atrisināt vairākas emocionālās problēmas un mainīt dzīvi, man, protams, vajadzēja to izmēģināt un izprast. Ļaut ožai atklāt manas vājības, iekšējās problēmas un arī fizisko problēmu cēloņus. Lai gan biju diezgan skeptiska – kā gan deguns var to atklāt? Bet... tas bija kārtējais un viens no aizraujošākajiem ceļojumiem sevī, kas man atkal lika paskatīties uz sevi no malas. Jo tests vienmēr ir unikāls – nav divu vienādu. Testa rezultāti noliek fakta priekšā, uzrādot problēmas, ar ko jāstrādā. Tie parāda, kas gulst manā zemapziņā. Un – ar ko esmu gatava strādāt. Vismaz manā gadījumā tas bija pārsteidzoši precīzi. Pastāstīšu, kā tas notika, ko es par sevi uzzināju un kādas izmaiņas pamanīju jau pēc mēneša.

Kurš gan ne­zi­na, kā smar­žo ro­ze vai cit­rons? Ta­ču to, ka to aro­mā­tis­kās ēte­ris­kās eļ­ļas var ār­stēt gan cil­vē­ka mie­su, gan ga­ru – ne vi­si zi­na. Bet to zi­nā­ja se­na­jā Ēģip­tē jau pirms 5000 ga­diem, kad mek­lē­ja­mi arom­te­ra­pi­jas aiz­sā­ku­mi. Tad to aiz­mir­sa, un 19. un 20. gad­sim­ta mi­jā to no jaun­a at­klā­ja fran­ču zi­nāt­nieks Re­nē Mo­riss Ga­te­foss, sa­vu iz­pē­ti sā­kot ar la­van­du, kas, kā iz­rā­dās, ir viens no augu augiem, ku­ru eļ­ļai va­ja­dzē­tu būt kat­rā ap­tie­ci­ņā.