aromterapija

Vai esi pamanījis, ka jau no virtuves plaukta nākošs aromāts spēj pacelt noskaņojumu, radīt mājīguma sajūtu vai pat uzburt atmiņas par bērnību? Smaržām ir neticami spēcīga ietekme uz mūsu emocijām un fizioloģiju, jo tās stimulē smadzeņu daļu, kas atbild par atmiņām un emocijām. Tāpēc garšvielas un ēdiena aromāti nav tikai kulinārijas sastāvdaļa – tie ir arī sava veida “noskaņojuma slēdži”, raksta “psychologytoday.com”.

Vai esi ievērojis, ka noteiktas smaržas spēj acumirklī uzlabot garastāvokli un pat mainīt sajūtas? Aromterapijas pasaule pēdējos gados atklāj arvien jaunas nianses par to, kā mūsu deguns un smadzenes sadarbojas. Viens no jaunākajiem pētījumiem liecina, ka zemeņu smarža var radīt sajūtu, ka cilvēks jūtas jaunāks un enerģiskāks – it kā atgrieztos vasaras bezrūpībā, kad viss šķita svaigs un viegls, raksta “Psychologytoday.com”.

Vai esi pamanījis, ka noteiktas smaržas var radīt īpašu noskaņojumu? Kafijas aromāts no rīta sniedz enerģiju, bet ceptas maizes smarža liek justies mājīgi. Tieši tāpat arī miegam ir “smaržu valoda” – noteikti aromāti palīdz smadzenēm atslēgties no stresa un sagatavoties mierīgam nakts miegam. Šo fenomenu sauc par miega smaržu terapiju, un to arvien biežāk izmanto gan psihologi, gan miega speciālisti. Kā to izmantot savā labā, skaidro “Sleep Foundation”.

Vai tev ir gadījies ieelpot kādu smaržu un acumirklī sajusties tā, it kā atgrieztos bērnībā? Varbūt svaigi ceptas maizes aromāts atgādina vecmāmiņas virtuvi vai jūras smarža uzbur atmiņas par vasaras ceļojumu. Šis fenomens nav nejaušība – smaržām patiešām piemīt unikāla spēja aktivizēt mūsu atmiņas un emocijas. Kāpēc tā notiek, skaidro “Brain Sciences”.

Aromterapijai nav jābūt tikai dārgiem ēterisko eļļu difuzoriem vai spa saloniem. Dabiskus, nomierinošus aromātus iespējams ieviest arī mājās, pavisam vienkārši – ar augiem. Lavanda uz palodzes, citronmelisa pie tējas krūzes, rozmarīns virtuvē vai baziliks pie loga – tie ne tikai skaisti izskatās un smaržo, bet arī ietekmē mūsu pašsajūtu, raksta “mindbodygreen.com”.

Labs aromāts ir ne tikai tāds, kas patīkami smaržo, bet gan tāds, kas raisa sajūtas, emocijas un atmiņas. Izrādās, smaržu noslēpumus var izskaidrot no zinātnes skatu punkta. Ar smaržu noslēpumiem un to, kādi aromāti var uzlabot jūsu garastāvokli, dalās Dr. Reičela Herca, neirozinātniece un grāmatas “The Scent of Desire” autore.

To, ka aro­mā­tis­kās ēte­ris­kās eļ­ļas var ār­stēt gan cil­vē­ka mie­su, gan ga­ru, zi­nā­ja jau se­na­jā Ēģip­tē pirms 5000 ga­diem, kad mek­lē­ja­mi arom­te­ra­pi­jas aiz­sā­ku­mi. Vēlāk to aiz­mir­sa, un 19. un 20. gad­sim­ta mi­jā to no jaun­a at­klā­ja fran­ču zi­nāt­nieks Re­nē Mo­riss Ga­te­foss. Viņš iz­pē­ti sā­ka ar la­van­du. Tas ir viens no augu augiem, ku­ru eļ­ļai va­ja­dzē­tu būt kat­rā ap­tie­ci­ņā.

Ar aromterapiju līdz šim pārsvarā biju saskārusies tikai pirtī, kad pirtnieki pēra ar smaržīgajām ievziedu, ceriņu, liepu un citām slotiņām. Kopā ar karstumu – šķita, ka slotiņas atveras un smarža vienkārši norauj jumtu. Taču tas bija viens vakars mēnesī, un pirtis ir atsevišķs stāsts. Savukārt līdz šim lasītās publikācijas par aromterapiju tai piegāja no otras puses – kādus aromātus izvēlēties konkrētas problēmas risināšanai. Šķiet, visi jau zina, ka pret bezmiegu jālieto nomierinošā lavanda vai gripas laikā – dezinficējošais tējas koks. Ko gan vēl jaunu par aromterapiju varētu noskaidrot? Bet nebiju aizdomājusies, ka tā ir krietni dziļāka un nopietnāka. Kad kosmētiķe Ieva Meliņa sarunā atklāja, ka aromterapija palīdzēja viņai atrisināt vairākas emocionālās problēmas un mainīt dzīvi, man, protams, vajadzēja to izmēģināt un izprast. Ļaut ožai atklāt manas vājības, iekšējās problēmas un arī fizisko problēmu cēloņus. Lai gan biju diezgan skeptiska – kā gan deguns var to atklāt? Bet... tas bija kārtējais un viens no aizraujošākajiem ceļojumiem sevī, kas man atkal lika paskatīties uz sevi no malas. Jo tests vienmēr ir unikāls – nav divu vienādu. Testa rezultāti noliek fakta priekšā, uzrādot problēmas, ar ko jāstrādā. Tie parāda, kas gulst manā zemapziņā. Un – ar ko esmu gatava strādāt. Vismaz manā gadījumā tas bija pārsteidzoši precīzi. Pastāstīšu, kā tas notika, ko es par sevi uzzināju un kādas izmaiņas pamanīju jau pēc mēneša.

Kurš gan ne­zi­na, kā smar­žo ro­ze vai cit­rons? Ta­ču to, ka to aro­mā­tis­kās ēte­ris­kās eļ­ļas var ār­stēt gan cil­vē­ka mie­su, gan ga­ru – ne vi­si zi­na. Bet to zi­nā­ja se­na­jā Ēģip­tē jau pirms 5000 ga­diem, kad mek­lē­ja­mi arom­te­ra­pi­jas aiz­sā­ku­mi. Tad to aiz­mir­sa, un 19. un 20. gad­sim­ta mi­jā to no jaun­a at­klā­ja fran­ču zi­nāt­nieks Re­nē Mo­riss Ga­te­foss, sa­vu iz­pē­ti sā­kot ar la­van­du, kas, kā iz­rā­dās, ir viens no augu augiem, ku­ru eļ­ļai va­ja­dzē­tu būt kat­rā ap­tie­ci­ņā.