Valdības apstiprinātais atbalsts par iegādāto malku bez pirkumu apliecinoša dokumenta ir ēnu ekonomiku stimulējošs ierosinājums, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.
Valdību veidojošās koalīcijas partijas konceptuāli vienojušās par atbalsta sniegšanu arī uzņēmējiem energocenu pieauguma dēļ, par ko sīkāk plānots spriest nākamnedēļ, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".
Tuvojoties lielajiem rēķiniem, pašvaldības jau pauž bažas par gaidāmo pārslodzi sociālajos dienestos un par to, ka Latvijā palielināsies parādnieku skaits. Tāpat tās ir neziņā, kā rīkoties: kādu palīdzību sniegs valsts, cik līdzekļu būs jāmeklē pašu maciņos. Tas viss šobrīd pastiprina spriedzi pašvaldībās, kuras jau tagad izprot, ka apkures sezona nesīs daudz problēmu, vēsta ReTV.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) klientu parāds par siltumenerģiju pēdējās apkures sezonas laikā sasniedza 3,9 miljonus eiro, informē RNP pārstāvis Krists Leiškalns.
Apkuri galvaspilsētā piegādājošais uzņēmums "Rīgas siltums" ir nodrošinājies ar gāzi vismaz līdz februāra beigām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Bargas ziemas gadījumā dabasgāze Latvijā varētu nepietikt visām vajadzībām, piemēram, elektrības ražošanai un kādu uzņēmumu darbībai, aģentūrai LETA pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).
Nākamajā valdības sēdē lemjot par atbalstu iedzīvotājiem straujā energoresursu cenu pieauguma pārvarēšanai, "Attīstībai/Par" (AP) rosinās paredzēt atbalstu arī mājsaimniecībām ar malkas apkuri, šorīt LTV "Rīta panorāmā" stāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Straujo pārmaiņu enerģētikas tirgū dēļ Latvijas lielajās pilsētās vēl ir maz skaidrības par situāciju nākamajā apkures sezonā un par nepieciešamo rīcību, lai tai pienācīgi sagatavotos, sarunā ar aģentūru LETA pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji.
Jūrmalā siltumenerģijas tarifs no 1. augusta būs 92,76 EUR/MWh jeb par 6,5% augstāks, salīdzinot ar šobrīd piemēroto. Savukārt Jēkabpilī no septembra par 48,9% plānots palielināt siltumenerģijas tarifu.
No augusta Ķekavā un Carnikavā apkures tarifs būs četras reizes augstāks. Lielās izmaksas satrauc ne vien iedzīvotājus, bet arī pašvaldības. Būtiski palielinoties energoresursu tarifiem, arī pašvaldībām varot pietrūkt naudas mājokļu pabalstiem, turklāt - būšot nepieciešami arī papildus darbinieki Sociālajā dienestā, vēsta ReTV.
"Ir nemainīgā daļa, kurā ir iekšā iekārstas, pamatlīdzekļi, tās summas, kas nemainās. Un ir mainīgā daļa, kas attiecas tikai uz kurināmo,” Latvijas radio stāstīja siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš.
Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.
Valdība plāno jaunajā apkures sezonā daļēji segt apkures sadārdzinājumu visām mājsaimniecībām – ne tikai iedzīvotājiem ar centralizēto apkuri, bet arī tiem, kas savus mājokļus apkurina ar malku, granulām, gāzi, šķeldu un arī siltumsūkņiem, vēsta lsm.lv.
Lai gaidāmajā rudenī segtu augošos apkures maksājumus, 44% Latvijas iedzīvotāju centīsies taupīt un samazināt izdevumus pārtikai, izklaidei un transportam, savukārt gandrīz katrs trešais gatavs atteikties no lielākiem pirkumiem, liecina bankas "Citadele" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022.gada jūnijā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Ekonomikas ministrija (EM) ikgadējās sarunās vienojušās par nepieciešamību jau šajā vasarā izstrādāt risinājumus, lai atvieglotu atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem par apkures maksas sadārdzinājumu un vienlaikus nepārslogotu pašvaldību sociālos dienestus.
Jau pagājušajā ziemā Lietuvas valdība noteica energoresursu cenu griestus un noteikusi tādus arī šogad. Lietuvas valsts budžetam tas izmaksās aptuveni 540 miljonus eiro, vēsta LTV raidījums "Panorāma".