Lielajām pilsētām vēl maz skaidrības par nākamo apkures sezonu

Straujo pārmaiņu enerģētikas tirgū dēļ Latvijas lielajās pilsētās vēl ir maz skaidrības par situāciju nākamajā apkures sezonā un par nepieciešamo rīcību, lai tai pienācīgi sagatavotos, sarunā ar aģentūru LETA pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) atzina, ka arī pēc LLPA tikšanās ar valdības pārstāvjiem ir liela neziņa un zināms satraukums, jo nav skaidrības par energoresursu iepirkumiem, cenām, šķeldas un gāzes sadalījumu un citiem ar enerģētiku saistītiem jautājumiem.

Valstij no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidojas neplānoti lieli ienākumi, taču pašvaldībām pieaug izdevumi, piemēram, ir jānodrošina ielu apgaismojums, jāapsilda skolas un bērnudārzi, tāpēc valstij ir lielākas iespējas risināt krīzi, uzskata Truksnis. Tomēr "situācija atkal ir novelta uz pašvaldību pleciem", kritizēja politiķis, sakot, ka vietvaras sākot ierobežot savas funkcijas, jo ir būtiski samazināts to finansējums.

Viņaprāt, vajadzētu ierobežot šķeldas eksportu, lai liela daļa no tās paliktu Latvijā, tomēr šis priekšlikums nav ticis atbalstīts. Tāpat valstij vajadzētu pašvaldībām piešķirt noteiktu šķeldas apjomu vai cirsmu teritorijas, vienlaikus nodrošinot līdzfinansējumu, uzskata Jūrmalas mērs.

Pašvaldībā notiek darbs pie siltumenerģijas taupīšanas risinājumiem, piemēram, ir apspriestas tādas idejas kā tikai katras otrās ielu apgaismojuma lampas ieslēgšana, nedaudz zemākas temperatūras uzturēšana telpās un citi, stāstīja politiķis.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange piebalsoja: "Nav skaidrs, cik liels būs elektroenerģijas tarifu pieaugums, kas ietekmē arī SIA "Rīgas siltums" sniegto pakalpojumu izmaksas. To prognozēt nav iespējams. Tāpat ir bažas par gāzes pieejamību."

Galvaspilsētas pašvaldība plāno ieviest energoresursu taupīšanas pasākumus savās iestādēs, piemēram, par dažiem grādiem samazinot temperatūru telpās darba dienās, kā arī naktīs un nedēļas nogalēs apkures intensitāti samazinot līdz minimumam. "Iestādēm noteiksim konkrētus sasniedzamos ietaupījuma mērķus. Tāpat arī tās pašvaldības ēkas, kurām līdz šim apkure bijusi nodrošināta individuāli, pieslēdzam centralizētajai siltumapgādei. Arī iedzīvotājus mudinām pieslēgties centralizētās siltumapgādes tīklam, kur tas tehniski iespējams. SIA "Rīgas siltums" ir gatavs aktīvi iesaistīties pieslēguma risinājumu meklēšanā," stāstīja Lange.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) minēja, ka tiek strādāts pie šķeldu katlumāju izveides novadā. "Lielākā problēma ir tāda, ka bieži vien valdība skatās uz pašvaldībām, ka tām ir ļoti daudz naudas. Bet patiesībā jau tā nav," pauda politiķis. Pašvaldība sagaida finansējumu no valsts, jo vietvaru izdevumi tikai augs, atzīmēja Helmanis.

Nākamajai apkures sezonai ir ļoti rūpīgi jāgatavojas, atzina Ogres mērs, minot, ka domē tiek pārskatīti režīmi, kādos apkuri var pārslēgt, lai samazinātu tās apjomu, piemēram, naktīs.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) pauda, ka apkures sezonā energoresursu pieejamībai ir noteicošais faktors. Turklāt šai pieejamībai ir arī jābūt reālai, nevis fiktīvai - pašvaldībām ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem, uzsvēra politiķis. Jautājumā par dabasgāzes pieejamību problēma atrisināta neesot un pašvaldības nejūtoties droši, jo trūkstot dabasgāzes piegādātāju sakarā ar neprognozējamām cenas svārstībām biržā un prasības pēc priekšapmaksas veikšanas. Daugavpils gadījumā priekšapmaksa vien veidotu aptuveni 40 miljonus eiro uz visu apkures sezonu, taču šādu līdzekļu nav ne apkures uzņēmumam, ne pašvaldībai, atzīmēja Elksniņš.

Šobrīd Daugavpils ir nodrošinājusies ar daļēju šķeldas apkuri un kopā ar Ekonomikas ministriju strādā pie vēl vienas katlumājas izveides, kas nodrošinās šķeldas īpatsvaru siltumapgādē līdz 50%, tomēr tas nenotiks ātrāk par 2024.gada 1.janvāri. "Dabasgāzi ir plānots aizvietot ar propāna gāzi, protams, ja kādi gudrinieki Saeimā neizdomās pēkšņi ierobežot arī šī energoresursa importu," sacīja Elksniņš.

Pašvaldībā notiek ekonomijas pasākumi, samazinot temperatūru, norādīja Daugavpils mērs. Tomēr problēmu vajadzētu risināt, valstij aktīvāk atbalstot alternatīvu siltumražošanas jaudu izbūvi, to finansējot no valsts budžeta pozīcijām, pauda politiķis, piebilstot: "Savukārt šajā apkures sezonā būtu jāiegādājas dabasgāze pilsētu vajadzībām. Nepieciešamas arī valsts kompensācijas pašvaldībām elektroenerģijas un siltumenerģijas pieauguma segšanai pašvaldības iestādēm, tādām kā slimnīcas, skolas, bērnudārzi un sociālie centri."

Arī Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) minēja, ka tikšanās ar ministriem laikā nav saņēmis atbildes par to, "kādā veidā mēs varam cerēt uz normālu apkures sezonu". "Ja runājam par malku, atbildes nebija, ja runājam par administrēšanu, tad pie kopsaucēja nekāda nenonācām, kādā veidā tad administrēt šīs atbalsta sistēmas," sacīja reģionālais politiķis.

Gāzes piegādātāji nav gatavi startēt iepirkumā ar pašvaldību noteikumiem vai valsts pārvaldes noteikumiem, līdz ar to ar gāzes piegādēm nav nodrošinājuma, stāstīja Ragainis, minot, ka šobrīd piegādātāji ir gatavi slēgt līgumu tikai uz mēnesi, pie tam prasot priekšapmaksu. Tāpat viņš nesaredz, ka "Latvijas Valsts meži" būtu spējīgi nodrošināt nepieciešamo šķeldas un malkas apjomu un nofiksēt cenu "saprātīgā robežā".

Arī Jēkabpils mērs minēja, ka notiek darbs pie enerģijas taupīšanas pasākumu plānošanas, elektrību ielās ieslēdzot vēlāk u.tml.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece Daiga Kļaviņa skaidroja, ka SIA "Liepājas enerģija" ir noslēgusi līgumus nākamajam gadam ar 11 šķeldas piegādātājiem. Papildus tam ir noslēgts līgums par gāzes piegādi, kurai neesot Krievijas izcelsme, par TTF biržas cenu un attiecīgā piegādātāja uzcenojumu. Tomēr neskaidra ir potenciālā rīcība gadījumā, ja ziemas laikā gāzes piegādātājs atsakās no līguma un neviens cits tā vietā nepiesakās, minēja pašvaldības pārstāve.

Valsts atbalsts gāzes piegādes nodrošināšanas jautājumā un apkures maksājumos iedzīvotājiem, slimnīcām un skolām būtu ārkārtīgi būtisks, pauda Kļaviņa. Liepājā katru gadu tiekot auditēti energopārvaldības procesi ar mērķi uzlabot un sasniegt augstāku energoefektivitāti, norādīja Liepājas pārstāve. Tāpat "Liepājas enerģija" pārgājusi uz ražošanu, izmantojot vietējo šķeldu. Arī Liepājas uzņēmēji aktīvi meklē risinājumus pārejai uz izdevīgāko siltumenerģijas veidu, stāstīja Kļaviņa.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S) pauda, ka "no valsts ir nepieciešami pareizi lēmumi", minot, ka būtu nepieciešams aizsargāt šķeldas tirgu un ieviest nodevas eksportam.

"Es saprotu, ka var veidoties situācija, kad gāzes nebūs. Tāpēc mēs arī mēģinām gatavoties tādai situācijai, kas būs, ja mēs nedabūsim gāzi," atzīmēja Bartaševičs, kura vadītajā pilsētā apkure tiek nodrošināta tikai ar gāzi.