Valdība plāno jaunajā apkures sezonā daļēji segt apkures sadārdzinājumu visām mājsaimniecībām – ne tikai iedzīvotājiem ar centralizēto apkuri, bet arī tiem, kas savus mājokļus apkurina ar malku, granulām, gāzi, šķeldu un arī siltumsūkņiem, vēsta lsm.lv.
Par to koalīcijas sēdē vienojušās pie varas esošās partijas, kas kopumā dažādiem atbalsta pasākumiem plāno novirzīt 342 miljonus eiro, liecina varas partiju pārstāvju teiktais pēc koalīcijas sēdes.
Apkures sadārdzinājumu plānots daļēji kompensēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, šis atbalsts nebūs mērķēts uz kādu konkrētu iedzīvotāju grupu.
Vislielāko atbalsta summu - 150 miljonus eiro - plānots novirzīt centrālapkures sadārdzinājuma kompensēšanai, 35 miljoni eiro savukārt iecerēti pieaugošās gāzes apkures maksas daļējai kompensēšanai. Atbalsts apkures sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai plānots arī mājsaimniecībām, kas savus mājokļus apkurina ar malku, granulām, šķeldu vai arī mājokļa apsildīšanā izmanto siltumsūkņus.
Paredzēts, ka valsts kompensēs daļu no apkures sadārdzinājuma, piemēram, ja centralizētās apkures maksa pārsniegs 68 eiro par megavatstundu (MWh), valsts segs 50% no sadārdzinājuma, tiesa, plānota "augšējā robeža" - 140 eiro/MWh, kuru pārsniedzot atbalsts par attiecīgo daļu nepienāksies, skaidroja labklājības ministrs Gatis Eglītis
Tāds pats mehānisms plānots gāzes apkures sadārdzinājuma kompensēšanai, pārsniedzot 68 eiro par MWh, valsts segtu pusi no sadārdzinājuma, bet "augšējā robeža" gāzes gadījumā varētu būt 150 eiro /MWh.
Granulu gadījumā valsts veiks intervenci, kad granulu cena pārsniegs 300 eiro par tonnu. Tiesa, maksimālā atbalsta summa plānota 100 eiro par tonnu, atzina Ašeradens, norādot, ka liela diskusija ir par to, kā darbosies atbalsta mehānisms mājsaimniecībām, kas savu mājokļu apkurē izmanto siltumsūkņus. Tam patlaban plānots novirzīt 15 miljonus eiro, piebilda labklājības ministrs.
Labklājības ministrs norādīja, ka valdības plānotais atbalsts mājsaimniecībām ir būtisks, taču no valsts puses visu apkures sadārdzinājumu mājsaimniecībām nebūs iespējams kompensēt. "Cilvēkiem jārēķinās, ka rēķinos būs pieaugums," piebilda Eglītis.
Valdības pārstāvji norādīja, ka plānotos 342 miljonus eiro inflācijas daļējai kompensēšanai paredzēts ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, taču viņi nevarēja pateikt, cik lielā mērā tas audzēs Latvijas valsts budžeta deficītu. Vairāk par to būšot zināms otrdien, 21. jūnijā, kad valdībā plānots skatīt Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu par atbalsta pasākumiem.