LTRK kritizē kompensācijas piešķiršanu par malku, neprasot čeku

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valdības apstiprinātais atbalsts par iegādāto malku bez pirkumu apliecinoša dokumenta ir ēnu ekonomiku stimulējošs ierosinājums, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.

Organizācijā atzīmē, ka LTRK atbalsta risinājumus energoresursu cenu pieauguma kompensācijai iedzīvotājiem, tomēr tie nedrīkst būt ēnu ekonomiku un nereģistrētas biznesa aktivitātes stimulējoši.

LTRK atgādina, ka Latvijā ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs - Rīgas Ekonomikas augstskolas ikgadējais pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijā" uzrādīja, ka 2021.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 26,6% no iekšzemes kopprodukta.

Organizācija skaidro, ka pie izteiktajām aplēsēm var secināt, ka Latvijā kopumā ir aptuveni 250 000 apkures objektu, kur kā kurināmo izmanto malku. Tā kā valdība vienojusies par 60 eiro atbalstu katrai šādai mājsaimniecībai, tad kopējās izmaksas lēšamas ap 15 miljonu eiro apmērā, no kuriem daļa var nonākt nodokļu nemaksātāju atbalstam.

LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris pauž, ka ir jārod saprātīgi risinājumi resursu sadārdzinājumam, taču valsts budžeta līdzekļus ir jāizmanto efektīvi un lietderīgi, esot drošiem, ka nenotiks valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana.

"Šobrīd pieejamā informācija neliecina, ka šāda atbalsta administrēšana būtu pārdomāta un bez riskiem sekmēt ēnu ekonomikas aktivitātes no valsts budžeta līdzekļiem," norāda Lielptēteris.

Kā ziņots, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, valdība vienojusies par vairākiem pasākumiem siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais