Algas

Guntis sevi uzskata par godprātīgu darbinieku. Aptuveni trīs gadi nostrādāti uzņēmumā “Rīgas apsardzes sabiedrība”. Taču tieši pēc gadumijas sākušās problēmas ar algu izmaksāšanu. Guntis to uzskata par negodprātīgu rīcību, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Ministre Šuplinska piedāvā Saeimai pedagogu algas celt līdz 1200 eiro tuvākajā laikā un līdz 1500 eiro vidējā termiņā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Lai realizētu jauno pedagogu modeli 2023.gadā, no valsts budžeta provizoriski būtu nepieciešami 125 miljoni eiro, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas par jauno pedagoga atalgojuma modeli atklāja IZM Izglītības departamenta vecākā eksperta Modra Jansone.

2020.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Eiropas Savienības (ES) direktīva par minimālajām algām, likumā nostiprinot minimālo algu līmeni virs nabadzības sliekšņa, varētu palīdzēt mazināt pieaugošo nevienlīdzību dalībvalstīs un dalībvalstu starpā, tādu nostāju pauduši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rezolūcijas projektā, par kuru balsos 10.februārī.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja algu palielināšanu domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, komiteju vadītājiem un deputātiem, tās neiesaldējot, kā atsevišķās citās pašvaldībās un valsts iestādēs.

Valdība šodien nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) piešķirt 69 341 604 eiro, lai nodrošinātu piemaksas Covid-19 ārstniecībā un ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem un citiem darbiniekiem no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam.

Lietuvas un Igaunijas prezidenti, kuru alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedz attiecīgi 9 tūkstošus eiro un 6 tūkstošus eiro, ir labāk atalgoti nekā Latvijas prezidents, kura alga šogad, tāpat kā pērn, nesasniedz 6 tūkstošus eiro. Taču atšķirībā no Latvijas prezidenta, kurš algā uz rokas, visticamāk, saņems vairāk nekā pērn, Lietuvas prezidenta alga pēc nodokļu nomaksas būs mazāka nekā pagājušajā gadā.

„Šomēnes es vēl varēšu samaksāt komunālos rēķinus, tālāk... es vairs nezinu, kā dzīvošu,” tuvu asarām ir kāda jauna sieviete, kura savu meitu, trešklasnieci, audzina viena pati. Sieviete, kura strādāja ēdināšanas jomā, ir zaudējusi darbu kovida dēļ. Kad atkal varēs strādāt – nav zināms. Šādu cilvēku ir tūkstošiem. Daļai, protams, ir ģimene, daļa ir palikuši vieni ar savām problēmām. Valsts maz interesējas par šiem cilvēkiem. Valsti neinteresē solidaritāte. Valstij šobrīd ir svarīgi citi mērķi: ķert un sodīt.

Teju visām valsts amatpersonām šogad būs algas pieaugums. Lielāks atalgojums pienākas minimālās algas saņēmējiem. Tāpat nodokļu izmaiņu rezultātā strādājošiem uz rokas vajadzētu saņemt vairāk nekā pērn pat tādā gadījumā, ja alga nav palielināta. Taču vienlaikus nodokļu kāpuma dēļ šogad sadārdzināsies tabakas izstrādājumi, alkohols, atkritumi un transportlīdzekļu uzturēšana. Līdz ar to iespējams, ka vienu nodokļu kāpumi “apēdīs” ieguvumus, ko dod citu nodokļu samazinājums.

Saeima pirmdien. 21.decembrī, atbalstīja valdības locekļu algu "iesaldēšanu", tādējādi nosakot, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī. To noteic steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti plāno atteikties no atalgojuma palielinājuma no 2021. gada 1. janvāra, – jautājumu plānots skatīt 17. decembra Jūrmalas domes sēdē.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 9.decembrī, konceptuāli atbalstīja valdības locekļu algu "iesaldēšanu", tādējādi paredzot, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī. To noteic komisijas konceptuāli atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Tiek palielināti noteiktie piemaksu griesti medicīnas darbiniekiem un veselības aprūpes struktūrvienību darbiniekiem par iesaisti Covid-19 izplatības mazināšanā, tādējādi nosakot to maksimālo apmēru 100% no mēnešalgas, paredz valdībā atbalstītie grozījumi.

"KPV LV" Saeimas frakcija rosina arī pašvaldību vadītājiem un vietniekiem atalgojumu saglabāt līdzšinējā apmērā, neparedzot tā palielinājumu, informēja partija.

Saeimas opozīcija savākusi 35 parakstus parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai skatītu likumprojektu par ministru un ministriju parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu, pavēstīja deputāte Regīna Ločmele (S).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosinājums par ministru algu necelšanu apdraud vienoto atalgojuma sistēmu, uzskata "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Pašvaldības, maksājot atalgojumu saviem sociālajiem darbiniekiem, nav sasniegušas maksimālos likumā pieļautos griestus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja labklājības ministra Ramona Petraviča (KPV LV), komentējot sociālo darbinieku pēdējā laikā pausto neapmierinātību ar zemo atalgojumu un citiem apstākļiem.

Līdzīgi kā pavasarī no marta līdz maijam, arī šajā Covid-19 uzliesmojumā no oktobra līdz pat gada beigām mediķiem solītas piemaksas par darbu paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos. Iepriekš ne visi sajuta to kā atbilstošu novērtējumu, jo starp piemaksām vairāku simtu eiro apmērā bija arī mediķi, īpaši medmāsas un māsu palīgi, kuru makus papildināja vien ar dažiem eiro, turklāt - ar vairāku mēnešu novēlošanos. Tagad Veselības ministrija sola citus piemaksu principus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.