Algas

Ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī strauji atguvās, un ekonomikas apjoms pārsniedza pirms pandēmijas līmeni. Tai pat laikā darba tirgus atkopšanās notiek daudz gausāk. Bezdarba līmenis rūk, bet līdz pirms krīzes līmenim vēl nav aizsniedzies. Arī nodarbināto rindas ir kļuvušas retākas. Neskatoties uz to, algu izaugsmes tempi šogad uzrāda sen nepiedzīvotus apmērus, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Atalgojums Latvijas ekonomikā aug apbrīnojami strauji, šis process arvien savdabīgāk izskatās citu makro rādītāju kontekstā. Sagaidāms, ka uzvirmos bažas par konkurētspēju un ekonomikas pārkaršanu. Tik straujš darbaspēka izmaksu kāpums nenoliedzami rada riskus, taču ļoti svarīgi ir arī tā sniegtie ieguvumi - iespējas piesaistīt darbiniekus no ārzemēm, veicināt ekonomisko emigrantu atgriešanos, kā arī veicināt ražīguma kāpumu, norāda Luminor eksperts Pēteris Strautiņš.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova atalgojums SPKC pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, audzis par 49%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Labklājības ministrijas nozares budžeta prioritātes nākamajam gadam varētu izmaksāt ap 80 miljoniem eiro. Prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksu atjaunošana, sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšana, kā arī jauni sociālie pakalpojumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz ceturtdienai, 10.jūnijam, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 147 988 194 eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

Guntis sevi uzskata par godprātīgu darbinieku. Aptuveni trīs gadi nostrādāti uzņēmumā “Rīgas apsardzes sabiedrība”. Taču tieši pēc gadumijas sākušās problēmas ar algu izmaksāšanu. Guntis to uzskata par negodprātīgu rīcību, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Ministre Šuplinska piedāvā Saeimai pedagogu algas celt līdz 1200 eiro tuvākajā laikā un līdz 1500 eiro vidējā termiņā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Lai realizētu jauno pedagogu modeli 2023.gadā, no valsts budžeta provizoriski būtu nepieciešami 125 miljoni eiro, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas par jauno pedagoga atalgojuma modeli atklāja IZM Izglītības departamenta vecākā eksperta Modra Jansone.

2020.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Eiropas Savienības (ES) direktīva par minimālajām algām, likumā nostiprinot minimālo algu līmeni virs nabadzības sliekšņa, varētu palīdzēt mazināt pieaugošo nevienlīdzību dalībvalstīs un dalībvalstu starpā, tādu nostāju pauduši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rezolūcijas projektā, par kuru balsos 10.februārī.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja algu palielināšanu domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, komiteju vadītājiem un deputātiem, tās neiesaldējot, kā atsevišķās citās pašvaldībās un valsts iestādēs.

Valdība šodien nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) piešķirt 69 341 604 eiro, lai nodrošinātu piemaksas Covid-19 ārstniecībā un ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem un citiem darbiniekiem no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam.

Lietuvas un Igaunijas prezidenti, kuru alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedz attiecīgi 9 tūkstošus eiro un 6 tūkstošus eiro, ir labāk atalgoti nekā Latvijas prezidents, kura alga šogad, tāpat kā pērn, nesasniedz 6 tūkstošus eiro. Taču atšķirībā no Latvijas prezidenta, kurš algā uz rokas, visticamāk, saņems vairāk nekā pērn, Lietuvas prezidenta alga pēc nodokļu nomaksas būs mazāka nekā pagājušajā gadā.

„Šomēnes es vēl varēšu samaksāt komunālos rēķinus, tālāk... es vairs nezinu, kā dzīvošu,” tuvu asarām ir kāda jauna sieviete, kura savu meitu, trešklasnieci, audzina viena pati. Sieviete, kura strādāja ēdināšanas jomā, ir zaudējusi darbu kovida dēļ. Kad atkal varēs strādāt – nav zināms. Šādu cilvēku ir tūkstošiem. Daļai, protams, ir ģimene, daļa ir palikuši vieni ar savām problēmām. Valsts maz interesējas par šiem cilvēkiem. Valsti neinteresē solidaritāte. Valstij šobrīd ir svarīgi citi mērķi: ķert un sodīt.

Teju visām valsts amatpersonām šogad būs algas pieaugums. Lielāks atalgojums pienākas minimālās algas saņēmējiem. Tāpat nodokļu izmaiņu rezultātā strādājošiem uz rokas vajadzētu saņemt vairāk nekā pērn pat tādā gadījumā, ja alga nav palielināta. Taču vienlaikus nodokļu kāpuma dēļ šogad sadārdzināsies tabakas izstrādājumi, alkohols, atkritumi un transportlīdzekļu uzturēšana. Līdz ar to iespējams, ka vienu nodokļu kāpumi “apēdīs” ieguvumus, ko dod citu nodokļu samazinājums.

Saeima pirmdien. 21.decembrī, atbalstīja valdības locekļu algu "iesaldēšanu", tādējādi nosakot, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī. To noteic steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti plāno atteikties no atalgojuma palielinājuma no 2021. gada 1. janvāra, – jautājumu plānots skatīt 17. decembra Jūrmalas domes sēdē.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 9.decembrī, konceptuāli atbalstīja valdības locekļu algu "iesaldēšanu", tādējādi paredzot, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī. To noteic komisijas konceptuāli atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Tiek palielināti noteiktie piemaksu griesti medicīnas darbiniekiem un veselības aprūpes struktūrvienību darbiniekiem par iesaisti Covid-19 izplatības mazināšanā, tādējādi nosakot to maksimālo apmēru 100% no mēnešalgas, paredz valdībā atbalstītie grozījumi.

"KPV LV" Saeimas frakcija rosina arī pašvaldību vadītājiem un vietniekiem atalgojumu saglabāt līdzšinējā apmērā, neparedzot tā palielinājumu, informēja partija.