Pēc Veselības ministrijas ierosinājuma veiktas izmaiņas likumā par ārkārtas situāciju valstī un ir atļauts par darbu pandēmijas apstākļos visu slimnīcu valdes locekļiem piešķirt prēmijas.
Lielo slimnīcu vadītājiem prēmiju piešķiršanu rosinās slimnīcu padomes, savukārt par pārējām slimnīcām - valsts kapitālsabiedrībām - lems pati Veselības ministrija. Pagaidām nevienam valdes loceklim vai slimnīcas valdes priekšsēdētājam piemaksa vēl nav piešķirta, taču vairākas slimnīcas jau darījušas zināmu, ka piemaksas vajadzētu piešķirt. Piemaksas izmaksās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, Neatkarīgajai apstiprināja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins.
Līdz šim piemaksas medicīnā par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos saņēma mediķi un dažādu līmeņu administratīvie darbinieki, kuri strādā veselības nozares iestādēs. Veselības ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka iespējas šādas piemaksas izmaksāt slimnīcu valžu locekļiem nebija. “Taču pie mums ar uzstājīgiem lūgumiem vērsās vietējo slimnīcu īpašnieki, pašvaldības, norādot, ka nav rīku, kā materiāli atbalstīt ne tikai mediķus, bet arī savu slimnīcu vadītājus, kuri iesaistīti lēmumu pieņemšanā saistībā ar slimnīcu darbu un Covid-19 jautājumu risināšanu,” stāstīja ministrs. Lēmums ļaut noteikt piemaksas 30 procentu apmērā ticis pieņemts pēc diskusijām pērn decembrī. Veselības ministrs apstiprināja, ka piemaksu noteikšanā dažādās slimnīcās ir dažādas pieejas, bet faktiskās izmaksas “iet caur Veselības un Finanšu ministriju un nauda tiek izmaksāta pēc fakta”.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins sarunā ar Neatkarīgo apstiprināja, ka līdz tam neviens normatīvais akts neparedzēja piemaksas slimnīcas valdes locekļiem vai valdes priekšsēdētājam. B. Kņigins arī skaidroja, ka interese par šādu piemaksu noteikšanu nāca no pašvaldībām, lai tiem slimnīcu vadītājiem, kuriem būtiski palielinājusies slodze Covid-19 dēļ, varētu izmaksāt piemaksas.
Piemēram, lai nodrošinātu ārstēšanu pieaugušajam stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, slimnīcām bija jāizvērš papildu gultas. Šo pasākumu īstenošanā un nepieciešamo resursu, tajā skaitā cilvēkresursu, piesaistē paaugstinātas slodzes apstākļos bija un joprojām ir jāstrādā arī slimnīcu valdes locekļiem. Vēl ārkārtas situācijā ir izveidots ārstniecības iestāžu sadarbības tīkls, kura ietvaros noteiktas vadošās stacionārās ārstniecības iestādes un sadarbības stacionārās ārstniecības iestādes, un arī šo uzdevumu paveikšanā tieši iesaistītas slimnīcu valdes.
Veselības ministrijas lēmums nosaka: kapitālsabiedrībām, kuras faktiski sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientu ārstēšanai un kurām būtiski ir pieaudzis darba apjoms, valdes locekļiem atļauts noteikt piemaksu līdz 30 procentu apmērā no mēnešalgas no 2021. gada 7. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim. Kas un cik lielu piemaksu varēs saņemt - to visos gadījumos nenoteiks Veselības ministrija. Proti, valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir padome, un tādas ir trīs lielākās Latvijas slimnīcas (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca), piemaksu nepieciešamību noteiks padome. Reģionālajās slimnīcās piemaksu piešķiršanu vērtēs attiecīgās slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis, visbiežāk tā būs pašvaldība, kas ir slimnīcas īpašnieks.
Savukārt Veselības ministrija kā kapitāldaļu turētāja vērtēs piemaksu piešķiršanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās nav padomes. Valdes loceklim būs pienākums kapitāla daļu turētāja pārstāvim sniegt izvērstu skaidrojumu, kā Covid-19 pacientu ārstēšanas organizatoriskais process ir saistīts ar valdes locekļa darbu, skaidro Boriss Kņigins.
Kā stāsta B. Kņigins, piemaksas var piešķirt kaut visiem valdes locekļiem vai valdes priekšsēdētājam, ja vien var pierādīt pamatotību. Veselības ministrija kopumā pārvalda 13 kapitālsabiedrības, bet pašlaik par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem vēl nav pieņemts neviens lēmums par piemaksu noteikšanu. Speciālists arī apliecināja, ka Veselības ministrija saņems visu informāciju - kam un cik lielā apmērā piemaksas plānotas, taču, piemēram, situācijai, kad slimnīcas padome būs nolēmusi par piemaksu kādam no slimnīcas valdes locekļiem, bet Veselības ministriju tas neapmierinās, nevajadzētu rasties, jo “mēs jau komunicējam visu laiku”. Veselības ministrija arī nedomā, ka vajadzētu rasties kādām problēmām tādēļ, ka, piemēram, vienas slimnīcas valdes priekšsēdētājs ir citas slimnīcas padomes vadītājs, proti, sanāk, ka par piemaksām vienas slimnīcas vadībai lems otras slimnīcas vadītājs. “Piemaksu noteikšana ir jāpamato,” uzsver B. Kņigins. Pašas padomes locekļiem nav tiesību saņemt piemaksas.
P. Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētājs Reinis Ceplis pastāstīja, ka pašlaik ne valdes, ne padomes locekļi nav saņēmuši nekādas piemaksas.
“Tas, ka ir dota iespēja izmaksāt piemaksu par darbu decembrī, ir laba ziņa. Arī valdes strādā stipri lielākas slodzes apstākļos. Es pat teiktu, ka piemaksas vajadzētu ļaut piešķirt par visu ārkārtas laiku medicīnā,”
sacīja Reinis Ceplis.
Boriss Kņigins atklāja, ka pašlaik Veselības ministrijai ir informācija par trim slimnīcām, kuru valdes locekļiem varētu tikt piešķirtas piemaksas, bet ministrija plāno sagaidīt 20. janvāri, līdz kuram reģionālās slimnīcas iesniegs atskaites par piešķirtajām piemaksām valdes locekļiem, un tad arī apkopot informāciju par visām slimnīcām, tostarp par savā pārziņā esošajām valsts kapitālsabiedrībām. B. Kņigins arī apliecināja, ka finansējums piemaksām būs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas precīzi būs zināms, apkopojot visu informāciju no slimnīcām.
