Kultūras ministrija novirza 8 miljonus algu palielinājumam

 
©Publicitātes foto

Nākamgad algu palielinājumam valsts kultūras iestādēs Kultūras ministrija (KM) novirzīs astoņus miljonus eiro, kas ļaus 4278 darbiniekiem palielināt līdzšinējo vidējo mēnešalgu līdz 1040 eiro bruto, pietuvinot kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kā ik gadu arī 2022.gadā aptuveni trešā daļa KM budžeta tiks novirzīta kvalitatīvas kultūrizglītības - trīs kultūras augstskolu, desmit profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību vai privāto mūzikas, mākslas un deju skolu - darbības nodrošināšanai. Šajā finansējumā ietilpst arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums.

Mazliet mazāk par trešdaļu finansējuma tiks investēta profesionālajā mākslā, tas ir kvalitatīviem kultūras: vizuālās mākslas, filmu, mūzikas, teātra, cirka, literatūras, dejas un dizaina pasākumiem.

Savukārt lielākā daļa atlikušā finansējuma tiks ieguldīta kultūras mantojuma - valsts muzeju, arhīva pakalpojumu nodrošināšanā, bibliotēku tīkla darbībā, kultūras pieminekļa statusa ēku un kultūras objektu atjaunošanā, jauna kultūras satura un pakalpojumu radīšanā caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kā arī kultūras funkcijas nodrošinošo ēku nomas maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Eiropas Savienības (ES) fondu instrumentu ieviešanā kultūrā, dažādos starpvalstu kultūras projektos, digitālajos pakalpojumos kultūrā, sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumos, kā arī mediju politikā.

KM pārstāve akcentēja, ka nākamā gada valsts budžets KM atbildības jomās - kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā - būs par teju 30 miljoniem eiro lielāks nekā šogad un sasniegs 221 756 066 eiro.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda gandarījumu, ka visām prioritātēm ir iegūts ievērojams papildu finansējums. Viņš norādīja, ka KM budžets ir līdzsvarots, un pieaugums ir gan valsts sektorā strādājošiem, gan nevalstiskā sektora finansēšanas instrumentos, gan profesionālās mākslas attīstībai, gan dziesmusvētku procesam.

"Ievērojams ir ieguldījums kultūrizglītības un kultūras mantojuma sabalansēšanā ar starptautiskai atpazīstamībai būtiskām aktivitātēm. Ir atrisināti arī gadiem diskutēti jautājumi - PVN samazinājums grāmatām, finansējums Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu uzturēšanai valsts simbolam atbilstošā līmenī," pauda ministrs.

Jau ziņots, ka valdība 24.septembra ārkārtas sēdē apstiprināja vairākus KM prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās; kopumā 30,6 miljonu eiro vērtībā.

KM prioritārajam pasākumam "Nacionālā identitāte" piesaistījusi papildu 11,2 miljonus eiro. Šis finansējums ļaus pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem un to tradīcijas 150-gades cildināšanai 2023.gadā, paredz atbalstu grāmatniecības nozarei, samazinot pievienotās vērtības nodokli iespieddarbiem - kā grāmatām, tā preses un citiem izdevumiem - un ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt jaunu grāmatu iepirkumu, kā arī īstenot lasīšanas veicināšanas programmu un uzņemt jaunas nacionālā kino filmas. Tāpat piešķirts finansējums Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai.

Finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā piešķirts arī "Latvijas skolas soma" norišu turpināšanai 2022.gadā, lai 232 000 Latvijas skolēnu varētu turpināt pieredzēt gan klātienes, gan digitālās kultūras norises izglītības procesa ietvaros. Arī augstākās kultūrizglītības kapacitātes stiprināšanai piešķirti papildu 700 000 eiro.

Latvijas grāmatniecības un mākslas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai - Latvijas dalības Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā no 2025.gada un īpašas, Latvijas vizuālo mākslu reprezentējošas izstādes izveidei - piešķirti kopumā 400 000 eiro.

Kultūras mantojuma - valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, arī Doma baznīcas ēkas atjaunošanas darbiem - piešķirti papildu trīs miljoni eiro.

Mainoties VKKF finansējuma modelim un piesaistot arī ES fondu finansējumu par trīs miljoniem eiro pieaugs VKKF projektu finansējums kultūras projektiem un to īstenošanā iesaistītajam personālam, tostarp nevalstiskajā sektorā. Darbs pie VKKF finansējuma palielināšanas nākamajos gados ir jāturpina, atzīmēja KM.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanai plānoto pasākumu īstenošanai piešķirti papildu 700 000 eiro. To ietvaros plānoti pasākumi reģionu nevalstiskajām organizācijām (NVO) un mazākumtautību NVO darbības stiprināšanai, lai sekmētu iekļaujošu līdzdalību un dažādu iedzīvotāju grupu sadarbību, kopradi, vienotas sociālās atmiņas un Latvijas valstiskuma veidošanās izpratnes veidošanai, mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, saliedētas politikas veidošanas diskusijām ar iedzīvotājiem.

Plānots atbalsts NVO līdzfinansējuma programmai, lai vairotu Latvijas NVO iespējas īstenot apjomīgus un starptautiskus projektus, kā arī līdzfinansējums Latvijas organizācijām, kuras saņēmušas finansējumu ES programmās "Radošā Eiropa" un "Eiropa pilsoņiem".

2022.gadā piešķirts arī 2,6 miljonu eiro papildu finansējums Mediju atbalsta fonda aktivitāšu finansēšanai, lai masu mediji varētu radīt jaunu, kvalitatīvu saturu.