Arodbiedrība lūgs par 10% paaugstināt algas visām ārstniecības personām

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome slēgtā sēdē nolēmusi mainīt sākotnējās kolektīva interešu strīda prasības un lūgt 10% atalgojuma paaugstinājumu visām ārstniecības personām, informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.

Ņemot vērā līdzšinējos sarunu rezultātus starp LVSADA un Veselības ministriju (VM) izlīgšanas komisijā, padome nolēma pārveidot sākotnējās kolektīva interešu strīda prasības un lūgt no 2022.gada 1.janvāra palielināt darba samaksu ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.

Gadījumā, ja līdz šā gada 12.oktobrim neizdodas rakstiski vienoties ar VM par prasību izpildi, jautājumu par tālāko rīcību izskatīs LVSADA padomes sēdē, sacīja Rudzīte.

Kā vēstīts, LVSADA ir panākusi konceptuālu kompromisu sarunās ar VM par streika prasību jeb kolektīva interešu strīda prasību izpildi.

LVSADA 23.augustā iesniedza VM divas streika prasības, proti, paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu par 5%, kā arī paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi - par 10%.

Kā norādīja Rudzīte, VM sākotnējā atbildē, ko parakstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), bija norāde uz jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli un sarunām par modeļa virzību. Taču tur nekas nebija teikts par LVSADA prasību izpildi, tāpēc LVSADA aicināja VM uz sarunām izlīgšanas komisijā.

Līdz šim ir notikušas divas izlīgšanas komisijas sēdes. Sarunu gaitā LVSADA pārstāvji, kurus vadīja priekšsēdētājs Valdis Keris, piekrita mīkstināt sākotnējās prasības par darba samaksas paaugstināšanu trīs gadus pēc kārtas, taču atstāja spēkā prasību par darba samaksas paaugstināšanu 2022.gadā. VM pārstāvji, kurus vadīja valsts sekretāre Indra Dreika, aicināja precizēt atskaites punktus un nepieciešamās summas.

Pēc Rudzītes teiktā, ar valsts sekretāres vietnieka finanšu jautājumos Borisa Kņigina palīdzību tas tika izdarīts 15.septembrī. VM izvirzīja savu priekšlikumu par izlīgumu - mēneša vidējā darba samaksa atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022.gadā tiek paaugstināta par 10%.

LVSADA priekšsēdētājs Keris pēc konsultēšanās ar pārējiem LVSADA pārstāvjiem atzina, ka tas varētu būt apsverams kompromiss. Savukārt VM valsts sekretāre Dreika atzīmēja, ka arī viņai nepieciešams precizēt garantijas šāda izlīguma noslēgšanai.

Jau ziņots, ka saskaņā ar LVSADA biedru aptauju vairums atbalsta pirmsstreika procedūru sākšanu. Neapmierinātībā ar medicīnas darbinieku jauno atalgojuma modeli LVSADA veica biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām. LVSADA biedri esot sašutuši par veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem.

LVSADA valdes priekšsēdētāja Valda Kera vārdiem, arodbiedrībai nepieņemams ir fakts, ka jaunais mediķu atalgojuma modelis "paredz divos gados paaugstināt atalgojumus tikai vidējam un augstajam personālam, bet neparedz paaugstinājumu tehniskajam personālam un māsu palīgiem".

Kā skaidroja Keris, LVSADA mērķis nav streika rīkošana, proti, arodbiedrība drīzāk vēlētos "rast vienošanos ar VM par loģisku darba samaksas pieaugumu nozarē", taču, ja VM turpinās ignorēt arodbiedrības nostāju, LVSADA virzīsies streika virzienā.

Vaicāts, vai kādas citas mediķu organizācijas varētu pievienoties LVSADA streika gadījumā, Keris sacīja, ka "streiku var organizēt likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc mums šī atbildība arī jāuzņemas, bet tas gan neliedz pārējām nozares organizācijām atbalstīt mūs". "Tas ir jautājums par to, vai viņi iesaistīties, vai turpinās atbalstīt ministrijas diskriminējošo attieksmi," uzskata arodbiedrības vadītājs.

Negatīvi viņš vērtē faktu, ka Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Māsu asociācija nav iebildusi pret to, ka atalgojuma modelī netiekot paredzēts celt atalgojumu tieši mazāk atalgotajam personālam. "Cik man zināms, oficiālu valdes lēmumu nav, bet organizāciju vadība ir paudusi šādu nostāju," piebilda Keris.