Prasība pedagogiem vakcinēties radījusi katastrofālu situāciju, norāda NIB vadītāja

Jācer, ka jaunais pedagogu algu modelis nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību, pirmdien Latvijas Radio atzina Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) un privātskolas "Patnis" vadītāja Zane Ozola.

Viņa ir pārliecināta, ka jaunais modelis ir vienkāršāks, jo līdzšinējais "nauda seko bērnam" modelis gadu gaitā bija "apaudzis" ar dažādiem koeficientiem, sarežģītām formulām un vairs nebija pārskatāms.

Tāpat pozitīvi esot vērtējams, ka jaunajā modelī plānots atteikties no kvantitatīvajiem rādītājiem, lielāku vērību pievēršot kvalitātei.

"Es ceru, ka būs vienlīdzīgākas [iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību], bet vienmēr pastāvēs strīds par to, kur ir labāka izglītība - mazā vai lielā skolā," jauno modeli komentēja Ozola.

NIB vadītāja arī atzina, ka ir skolas, kur prasība pedagogiem vakcinēties pret Covid-19 radījusi katastrofālu situāciju. Taču kopīgiem spēkiem esot jātiek galā, un nākamajā mācību gadā situācija būs atrisinājusies.

"Bija zināms par to, ka no 15.novembra būs spēkā obligātā vakcinēšanās, un būtībā skolas varēja sagatavoties. Savu aktivitāti varēja izrādīt arī pašvaldības, vairāk strādāt ar šo problēmu, jo bija apmēram skaidrs, cik daudz un kādu priekšmetu skolotāju nebūs," uzsvēra Ozola.

Viņa ir pārliecināta, ka daudz lielāku iespaidu uz izglītības kvalitāti atstājušas attālinātās mācības, jo bērniem ir nepieciešama socializēšanās. Ozola pieļāva, ka iekavēto varēs apgūt, pārorganizējot darbos un strādājot blokos.

Kā ziņots, koalīcijas partneri ir pauduši atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam ziņojumam par pedagogu darba samaksas jauno modeli. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka līdzko konceptuālais ziņojums tiks saskaņots ar visām ministrijām un sociālajiem partneriem, tas nekavējoties tiks skatīts valdības sēdē. Jauno modeli plānots ieviest dzīvē no nākamā gada 1.septembra.

Izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) skaidroja, ka konceptuālais ziņojums sevī ietver trīs iespējamos scenārijus, no kuriem valdībā IZM rekomendēs modeli, kas paredz, ka pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķir pašvaldībām.

IZM ieskatā, ar šādu pieeju varēs panākt krietni labāku sinerģiju starp valsti un pašvaldībām, kā izglītības iestāžu dibinātājiem. "Tādējādi pašvaldības būs mūsu sabiedrotie vienota mērķa, proti, kvalitatīvas izglītības, nodrošināšanai ikvienam skolēnam," uzsvēra politiķe, piebilstot, ka šajā modelī IZM saskata arī izglītības iestāžu tīkla efektivizāciju, kā arī izglītībai pieejamo resursu mērķētāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī iespēju, straujāk nekā līdz šim, kāpināt pedagogu atalgojumu.