Pedagogu algu reformai nākamgad finansējuma var arī nebūt, pieļauj nozares ministre Mārīte Seile, uzsverot, ka šis jautājums, iespējams, izšķirsies šodien, kad par 2016. gada valsts budžetu spriedīs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un koalīcijas sanāksmē. Taču pedagogi apšauba, ka nauda šim mērķim atradīsies. Uzstādījums – būs modelis, būs nauda – ir tukšas runas.
Vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, turpretī nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Darbs ar pedagogu darba samaksas modeli ir finiša taisnē, bet iznākums var būt dažāds - gan pozitīvs, gan negatīvs, šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums Latvijā – 75 eiro – šobrīd ir viens no knapākajiem Eiropas Savienībā un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai mazinātu jau daudzus gadus pastāvošo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību Latvijā, Ministru kabineta (MK) komiteja vakar akceptēja Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvu, sākot ar nākamo gadu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, proti, mazo algu saņēmējiem to palielināt, bet lielo algu pelnītājiem – pakāpeniski samazināt.
Šā gada 1.septembrī pedagogiem nekādu izmaiņu atalgojumā nebūs, šorīt intervijā Latvijas Radio apliecināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile cer, ka viņas šodien Ministru kabineta komitejā prezentētais pedagogu atalgojuma modelis gūs ministru atbalstu - šāda pārliecība viņai radusies sēdes laikā.
Par jauno pedagogu darba samaksas modeli vispirms varētu diskutēs valdošās koalīcijas partneri, šodien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti uzsver, ka valdībai, lemjot par skolu tīklu sakārtošanu, ir jānodrošina "sociālais spilvens" pedagogiem, kā arī jāizstrādā vienoti kritēriji skolu reorganizācijai 10.-12.klašu posmā, kas vērsti uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu.
Neskatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jauno pedagogu darba samaksas modeli apstiprināt līdz vasaras vidum, attiecīgu noteikumu projektu turklāt virzot steidzamības kārtā, tas netiks skatīts arī jūlijā paredzētajās Ministru kabineta sēdēs.
Lielākajai daļai valsts augstskolu rektoru kopējie ienākumi pērn pārsniedza 50 000 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Tikai retajam kā vienīgais ienākuma avots norādīta alga par augstskolas vadīšanu. Vairums līdzās rektora pienākumu pildīšanai, piemēram, paspēj strādāt arī citā augstskolā, atrod sev kādu atmaksātu nodarbi paša vadītajā augstākajā izglītības iestādē, gūst ienākumus no komercdarbības vai saņem pieklājīgu pensiju.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli valdībā nākamajā nedēļā tomēr neiesniegs, norādīja gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā (LIVA).
Salīdzinājumā ar citu nozaru pārvaldēm Labklājības ministrija jaunu pasākumu nodrošināšanai jeb tā sauktajām jaunajām politikas iniciatīvām prasa pieticīgu summu – 28,1 miljonu eiro. Taču skaitlis, visticamāk, nākotnē izrādīsies mānīgs, jo, lai īstenotu tikai vienu vien pensiju indeksācijas kārtības maiņu saskaņā ar LM iecerēm, nākamgad papildus vajag 30 miljonus eiro.
Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums.
Saeimas deputātiem šogad mēnešalgas pielikums bijis 99 līdz 157 eiro apmērā, ik gadu mēnešalgas apmērs pieaug aptuveni par 100 eiro, šobrīd sasniedzot 2291 eiro pirms nodokļiem, neskaitot piemaksas un kompensācijas, kuras naudas izteiksmē arī ar katru gadu palielinās. Tajā pašā laikā valsts gadiem nespēj atrisināt, piemēram, pensionāru, medicīnas darbinieku un pedagogu finansējuma problēmas.
Lielākās algas Latvijā saņem IT, finanšu un farmācijas sektoros strādājošie, savukārt zemāk atalgoti ir izglītības, veselības aprūpes un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbinieki. Darba samaksa būtiski atšķiras arī pilsētās un laukos, liecina CV–Online Latvia veiktais pētījums.
Vidēji algas gada laikā Latvijā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija Saeimā iesniegusi priekšlikumu tiesības uz izdienas pensijām likumā paredzēt ne tikai ātrās palīdzības mediķiem, bet arī stacionāros strādājošajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Vieni no tiem ir tieši anesteziologi un reanimatologi, kuru darbs pēc sava satura un intensitātes maz atšķiras no darba neatliekamajā palīdzībā.
Lai skolā varētu strādāt par pedagogu cilvēks, kas bijis sodīts par kriminālpārkāpumu, viņam vajadzēs no Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) saņemt izziņu, kas atļauj strādāt izglītības sistēmā. Šāds dokuments izmaksās 69,6 eiro, un jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2015. gada 1. janvāra, – tā nolēmusi valdība.