Šā gada 1.septembrī pedagogiem nekādu izmaiņu atalgojumā nebūs, šorīt intervijā Latvijas Radio apliecināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile cer, ka viņas šodien Ministru kabineta komitejā prezentētais pedagogu atalgojuma modelis gūs ministru atbalstu - šāda pārliecība viņai radusies sēdes laikā.
Par jauno pedagogu darba samaksas modeli vispirms varētu diskutēs valdošās koalīcijas partneri, šodien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti uzsver, ka valdībai, lemjot par skolu tīklu sakārtošanu, ir jānodrošina "sociālais spilvens" pedagogiem, kā arī jāizstrādā vienoti kritēriji skolu reorganizācijai 10.-12.klašu posmā, kas vērsti uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu.
Neskatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jauno pedagogu darba samaksas modeli apstiprināt līdz vasaras vidum, attiecīgu noteikumu projektu turklāt virzot steidzamības kārtā, tas netiks skatīts arī jūlijā paredzētajās Ministru kabineta sēdēs.
Lielākajai daļai valsts augstskolu rektoru kopējie ienākumi pērn pārsniedza 50 000 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Tikai retajam kā vienīgais ienākuma avots norādīta alga par augstskolas vadīšanu. Vairums līdzās rektora pienākumu pildīšanai, piemēram, paspēj strādāt arī citā augstskolā, atrod sev kādu atmaksātu nodarbi paša vadītajā augstākajā izglītības iestādē, gūst ienākumus no komercdarbības vai saņem pieklājīgu pensiju.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli valdībā nākamajā nedēļā tomēr neiesniegs, norādīja gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā (LIVA).
Salīdzinājumā ar citu nozaru pārvaldēm Labklājības ministrija jaunu pasākumu nodrošināšanai jeb tā sauktajām jaunajām politikas iniciatīvām prasa pieticīgu summu – 28,1 miljonu eiro. Taču skaitlis, visticamāk, nākotnē izrādīsies mānīgs, jo, lai īstenotu tikai vienu vien pensiju indeksācijas kārtības maiņu saskaņā ar LM iecerēm, nākamgad papildus vajag 30 miljonus eiro.
Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums.
Saeimas deputātiem šogad mēnešalgas pielikums bijis 99 līdz 157 eiro apmērā, ik gadu mēnešalgas apmērs pieaug aptuveni par 100 eiro, šobrīd sasniedzot 2291 eiro pirms nodokļiem, neskaitot piemaksas un kompensācijas, kuras naudas izteiksmē arī ar katru gadu palielinās. Tajā pašā laikā valsts gadiem nespēj atrisināt, piemēram, pensionāru, medicīnas darbinieku un pedagogu finansējuma problēmas.
Lielākās algas Latvijā saņem IT, finanšu un farmācijas sektoros strādājošie, savukārt zemāk atalgoti ir izglītības, veselības aprūpes un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbinieki. Darba samaksa būtiski atšķiras arī pilsētās un laukos, liecina CV–Online Latvia veiktais pētījums.
Vidēji algas gada laikā Latvijā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija Saeimā iesniegusi priekšlikumu tiesības uz izdienas pensijām likumā paredzēt ne tikai ātrās palīdzības mediķiem, bet arī stacionāros strādājošajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Vieni no tiem ir tieši anesteziologi un reanimatologi, kuru darbs pēc sava satura un intensitātes maz atšķiras no darba neatliekamajā palīdzībā.
Lai skolā varētu strādāt par pedagogu cilvēks, kas bijis sodīts par kriminālpārkāpumu, viņam vajadzēs no Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) saņemt izziņu, kas atļauj strādāt izglītības sistēmā. Šāds dokuments izmaksās 69,6 eiro, un jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2015. gada 1. janvāra, – tā nolēmusi valdība.
Pedagogu streika iespējama rīkošana ir atkarīga no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes gaitas un rezultātiem, pārliecināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Kad Neo, izmantojot robus Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajās datu bāzēs, publiskoja valsts pārvaldē un tās uzņēmumos strādājošo algas, politiķi brēca, cik tas ir neētiski, vilka Neo uz tiesu un uzsūtīja žurnālistei Ilzei Naglai mājās kratītājus. Nu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grasās publiskot visu pedagogu algas ar vārdiem, uzvārdiem un amata nosaukumu.
Valdība plāno janvārī vērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu, tādējādi padarot atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā.
Valdošās koalīcijas politiķi sola, ka finansējums skolotāju algu palielināšanai tiks rasts, bet tas notiks pēc tam, kad būs skaidrs atalgojuma reformas modelis.