Salīdzinājumā ar citu nozaru pārvaldēm Labklājības ministrija jaunu pasākumu nodrošināšanai jeb tā sauktajām jaunajām politikas iniciatīvām prasa pieticīgu summu – 28,1 miljonu eiro. Taču skaitlis, visticamāk, nākotnē izrādīsies mānīgs, jo, lai īstenotu tikai vienu vien pensiju indeksācijas kārtības maiņu saskaņā ar LM iecerēm, nākamgad papildus vajag 30 miljonus eiro.
Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums.
Saeimas deputātiem šogad mēnešalgas pielikums bijis 99 līdz 157 eiro apmērā, ik gadu mēnešalgas apmērs pieaug aptuveni par 100 eiro, šobrīd sasniedzot 2291 eiro pirms nodokļiem, neskaitot piemaksas un kompensācijas, kuras naudas izteiksmē arī ar katru gadu palielinās. Tajā pašā laikā valsts gadiem nespēj atrisināt, piemēram, pensionāru, medicīnas darbinieku un pedagogu finansējuma problēmas.
Lielākās algas Latvijā saņem IT, finanšu un farmācijas sektoros strādājošie, savukārt zemāk atalgoti ir izglītības, veselības aprūpes un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbinieki. Darba samaksa būtiski atšķiras arī pilsētās un laukos, liecina CV–Online Latvia veiktais pētījums.
Vidēji algas gada laikā Latvijā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija Saeimā iesniegusi priekšlikumu tiesības uz izdienas pensijām likumā paredzēt ne tikai ātrās palīdzības mediķiem, bet arī stacionāros strādājošajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Vieni no tiem ir tieši anesteziologi un reanimatologi, kuru darbs pēc sava satura un intensitātes maz atšķiras no darba neatliekamajā palīdzībā.
Lai skolā varētu strādāt par pedagogu cilvēks, kas bijis sodīts par kriminālpārkāpumu, viņam vajadzēs no Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) saņemt izziņu, kas atļauj strādāt izglītības sistēmā. Šāds dokuments izmaksās 69,6 eiro, un jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2015. gada 1. janvāra, – tā nolēmusi valdība.
Pedagogu streika iespējama rīkošana ir atkarīga no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes gaitas un rezultātiem, pārliecināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Kad Neo, izmantojot robus Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajās datu bāzēs, publiskoja valsts pārvaldē un tās uzņēmumos strādājošo algas, politiķi brēca, cik tas ir neētiski, vilka Neo uz tiesu un uzsūtīja žurnālistei Ilzei Naglai mājās kratītājus. Nu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grasās publiskot visu pedagogu algas ar vārdiem, uzvārdiem un amata nosaukumu.
Valdība plāno janvārī vērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu, tādējādi padarot atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā.
Valdošās koalīcijas politiķi sola, ka finansējums skolotāju algu palielināšanai tiks rasts, bet tas notiks pēc tam, kad būs skaidrs atalgojuma reformas modelis.
Pedagogi ir apņēmības pilni rīkoties, pieprasot solīto algu paaugstinājumu. Ja līdz 10. decembrim netiks atrasta iespēja rast papildu finansējumu, izglītības darbinieki ir gatavi piketēt un pat streikot. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļauj demisijas iespēju, ja pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai naudas nebūs.
Valdība no Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasītajiem papildu 36 miljoniem latu, kas vajadzīgi algu kāpumam no 1. janvāra un jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 1. septembra, pašlaik ir gatava piešķirt tikai trīs miljonus. Pedagogi un nozares arodbiedrība brīdina: viņiem ir visas tiesības rīkot protesta akcijas – arī streikot.
Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēji bažījas, ka nākamgad viņu algas nepalielināsies un varētu pat sarukt. Lai gan LU vadība šādas ziņas noraida, pašu mācībspēku vidū optimisma nav, jo, ņemot vērā studentu skaita samazinājumu un, kā viņi uzskata – uztūkušo augstskolas administratīvo korpusu, tāds scenārijs nebūtu pārsteidzošs.
Tas, kā Lolita Čigāne pieteica vajadzību paaugstināt ministru algas, padara šo tēmu par tādu pašu «sarkano lupatu» kā, teiksim, vēlmi samazināt ministriju skaitu vai tautas vēlēta prezidenta ideju. Arī ar tām politiķi baro sabiedrību populistisku iegribu, nevis nopietnas apjēgas līmenī.
Latvijas politiskajā vidē jautājums par valdības algām ir kļuvis par neveiksmīgas un pat liktenīgas retorikas sinonīmu. Pirmais par šo jutīgo tēmu pirms gada sāka runāt finanšu ministrs Andris Vilks, ātri vien izpelnoties sabiedrības nopēlumu, un arī potenciālā izglītības ministre Lolita Čigāne šobrīd ir nonākusi dusmu krustugunīs, pieskaroties jautājumam par nozares ministru zemo atalgojumu.