Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem patlaban ir vairāk nekā 362 miljoni eiro jeb 75 300 eiro gadā uz vienu personu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vērtēs nākamgad plānoto Saeimas deputātu atalgojuma pieaugumu par 157 eiro, tai skaitā aicinājumu to "iesaldēt", šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) ir pārliecināta, ka Saeimas deputāti "iesaldēs" savas algas un nobalsos pret pašlaik likumā paredzēto atalgojuma pieaugumu par 157 eiro.
No nākamā gada Saeimas deputāti saņems par 157 eiro lielākas algas nekā šogad, kas kopumā ir 2448 eiro mēnesī. Tas kopumā no valsts budžeta papildus prasīs 708 000 eiro.
Patlaban nav piemērots brīdis Saeimas deputātu algu paaugstināšanai, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas vadītāja Inga Vanaga.
Šodien plkst.13 valdības ēkā uz kārtējo sēdi sanāks Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītā darba grupa par jauno pedagogu darba samaksas modeli.
Pedagogu algu reformai nākamgad finansējuma var arī nebūt, pieļauj nozares ministre Mārīte Seile, uzsverot, ka šis jautājums, iespējams, izšķirsies šodien, kad par 2016. gada valsts budžetu spriedīs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un koalīcijas sanāksmē. Taču pedagogi apšauba, ka nauda šim mērķim atradīsies. Uzstādījums – būs modelis, būs nauda – ir tukšas runas.
Vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, turpretī nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Darbs ar pedagogu darba samaksas modeli ir finiša taisnē, bet iznākums var būt dažāds - gan pozitīvs, gan negatīvs, šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums Latvijā – 75 eiro – šobrīd ir viens no knapākajiem Eiropas Savienībā un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai mazinātu jau daudzus gadus pastāvošo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību Latvijā, Ministru kabineta (MK) komiteja vakar akceptēja Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvu, sākot ar nākamo gadu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, proti, mazo algu saņēmējiem to palielināt, bet lielo algu pelnītājiem – pakāpeniski samazināt.
Šā gada 1.septembrī pedagogiem nekādu izmaiņu atalgojumā nebūs, šorīt intervijā Latvijas Radio apliecināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile cer, ka viņas šodien Ministru kabineta komitejā prezentētais pedagogu atalgojuma modelis gūs ministru atbalstu - šāda pārliecība viņai radusies sēdes laikā.
Par jauno pedagogu darba samaksas modeli vispirms varētu diskutēs valdošās koalīcijas partneri, šodien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti uzsver, ka valdībai, lemjot par skolu tīklu sakārtošanu, ir jānodrošina "sociālais spilvens" pedagogiem, kā arī jāizstrādā vienoti kritēriji skolu reorganizācijai 10.-12.klašu posmā, kas vērsti uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu.
Neskatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jauno pedagogu darba samaksas modeli apstiprināt līdz vasaras vidum, attiecīgu noteikumu projektu turklāt virzot steidzamības kārtā, tas netiks skatīts arī jūlijā paredzētajās Ministru kabineta sēdēs.
Lielākajai daļai valsts augstskolu rektoru kopējie ienākumi pērn pārsniedza 50 000 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Tikai retajam kā vienīgais ienākuma avots norādīta alga par augstskolas vadīšanu. Vairums līdzās rektora pienākumu pildīšanai, piemēram, paspēj strādāt arī citā augstskolā, atrod sev kādu atmaksātu nodarbi paša vadītajā augstākajā izglītības iestādē, gūst ienākumus no komercdarbības vai saņem pieklājīgu pensiju.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli valdībā nākamajā nedēļā tomēr neiesniegs, norādīja gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā (LIVA).