Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) ir pārliecināta, ka Saeimas deputāti "iesaldēs" savas algas un nobalsos pret pašlaik likumā paredzēto atalgojuma pieaugumu par 157 eiro.
Mūrniece LTV izteicās, ka tas ir morālas dabas, sirdsapziņas jautājums. "Mana sirdsapziņa neļauj to darīt," sacīja politiķe un skaidroja, ka algas pieaugums deputātiem nebūtu pieļaujams, jo ir redzams, ka valsts nespēj palielināt algas mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un indeksēt pensijas. Viņa atzīmēja, ka nauda pensiju indeksācijai pašlaik nav paredzēta, bet ar Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS) viņa esot runājusi, šim mērķim kādus līdzekļus tomēr vajadzētu atrast.
Saeimas priekšsēdētāja vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik lēmums par algas palielināšanu nav pieņemts - to paredz 2010.gadā pieņemta likuma regulējums, tomēr viņa domā, ka izmaiņas tiks apturētas, proti, budžeta skatīšanas gaitā šis jautājums tiks skatīts un koriģēts.
Mūrniece pašlaik noraidoši izturas pret algu palielināšanu sev un citiem deputātiem, bet pārējie valsts pārvaldē strādājoši, kuriem likums paredz algas pieaugumu, lai situāciju vērtējot paši. Politiķe tomēr uzskata, ka premjerei un ministriem algas varētu palielināt.
Kā ziņots, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.
Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Tādējādi Saeimas deputāti nepārskata paši savas algas un nav pieņemts atsevišķs lēmums par algu palielinājumu.
Saskaņā ar likumu Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot koeficientu 3,2. Plānojot nākamā gada budžetu, Saeimas Kanceleja katru gadu pārrēķina deputātu algas un tām nepieciešamos budžeta līdzekļus, ņemot vērā aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru.
Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.